Skaidrs, ka abi procesi – LMT un „Lattelecom” apvienošanās, kā arī „Lattelecom” vēlme darboties satura veidošanas biznesā būs rūpīgas izpētes vērta un par to īpaši vēlēšanu gadā daudz šķēpu lauzīs arī politiķi.
No uzņēmuma attīstības viedokļa loģiska ideja: ne tikai televīzija, internets un fiksētie, bet arī mobilie telefona pakalpojumi, un tieši šī 4tā elementa Lattelekom pietrūkst, taču vai liela apvienota uzņēmuma izveidošanās nediktēs noteikumus un cenas tirgū,- tas ir viens no jautājumiem, uz kuriem jāatbild.
“Mēs redzam precedentus Eiropā, lielākajā daļā, faktiski 86 % gadījumu fiksētajiem operatoriem ir mobilā licence un Eiropas konkurences regulētāji šajā nesaskata nekādas briesmas, mēs redzam arī situāciju Igaunijā, kur mobilo un fiksēto operatori ir vienā holdingā, kur šī konkurences situācija nav pasliktinājusies,” stāsta „Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins,
Iespaidu uz konkurenci, cenām klientiem vēl pētīs konkurences padome. Tikmēr otra milža LMT valdes priekšsēdētājs, kura viedokli līdz šim valdība nav uzklausījusi, pret apvienošanos ir krietni piesardzīgāks.
“Tai jābūt tādai win-win situācijai, nevar būt tā, ka vienam partnerim ir visas izmaksas un otram ir visi ienākumi, nu tādā gadījumā nekāds darījums nevar notikt,” saka LMT Valdes priekšsēdētājs Juris Binde.
Latvijas valdība šobrīd rēķina apvienošanās izdevīgumu valstij un iedzīvotājiem. Valstij pieder 51 procents abos uzņēmumos. Zviedru "Telia Sonera" ar 49 procentiem akciju tuvināšanās ideju atbalsta.
"Mēs ticam, ka tur var veidoties laba sinerģija un lielas iespējas, ja fiksētos un mobilos pakalpojumus integrētu,” LMT padomes priekšsēdētājs Kenets Rodne.
Skaidrs, ka Latvijas valsts un “Telia Sonera” sarunās būtisks jautājums būs, kam piederēs kontrolpakete apvienotajā uzņēmumā, zviedru kompānija neslēpj vēlmi privatizēt gan LMT, gan “Lattelecom”.
“Mēs vēlamies palielināt mūsu daļas un kļūt par vairākuma īpašnieku. Jo "Telia Sonera" ir ilgtermiņa industriāls spēlētājs šai tirgū, un es domāju,ka nopietns industriāls īpašnieks ir priekšnoteikums, lai sekmīgi integrētu divas ļoti labas kompānijas,” norāda Rodne.
Šādam uzstādījumam nepiekrīt Latvijas puse, kas vēlas paturēt kontrolpaketi savās rokās, kā kompromisu zviedru pusei piedāvājot apvienotā uzņēmuma padomes priekšsēdētāja krēslu, jautājumu par privatizāciju atliekot. vismaz pagaidām:
“Lai nākotnē būtu izdevīgi privatizēt tad, ka Latvijas valsts nobriedīs šādam solim un tas nav šobrīd, tad kad šis solis nobriedīs vērtībai jābūt lielākai, mums jāgūst maksimāls labums no šādas daļu atsavināšanas , bet šobrīd prioritāte ir uzņēmuma vērtības palielināšana,”skaidro ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts
Prognozē, ka visu par un pret analīze varētu ilgt vismaz pusgadu.
Taču bez apvienošanās ir vēl viena- pretrunīgāk vērtējama Lattelekom ideja: iesaistīties satura biznesā, veidot savus TV kanālus.
“Pirmais mēģinājums bija saistībā ar dziesmu svētku kanālu, tur rezultāti bija ļoti labi, vairāk nekā 250 tūkstoši mājsaimniecību bija skatījušies šo kanālu, bet skaidrs, lai turpinātu nopietnā apjomā ir nepieciešams padomes akcepts,” atzīst Kokins.
Ko nozīmē nopietns apjoms, Kokins neatklāj, aizbildinoties, ka konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti. taču “De facto” kļuvis zināms, ka „Lattelecom” padome ir skatījusi iespēju iegādāties Baltijas mediju alianses holdingu jeb Krievijas kanālu retranslēšanas biznesu trijās Baltijas valstīs un tie vairs nav.
Baltijas mediju holdings retranslē, piemēram, vienu no populārākajiem kanāliem Baltijā PBK, REN TV un citus, izvieto kanālos reklāmas, izdod avīzes. Kritiķi Latvijā saukuši PBK darbību par Maskavas garo roku un pārmetuši nekritisku atbalstu vienai partijai Saskaņas centrs.
Vairāki avoti “De facto” neoficiāli apstiprināja, ka iniciatīva iespējamam darījumam, kura vērte varētu būt daži desmiti miljoni latu, varētu nākt no holdinga īpašnieku puses. Tie ir kāds Krievijas pilsonis un Ufā dzimušais Oļegs Solodovs, kas jebkādus komentārus ar preses sekretāra starpniecību "De facto" sniegt atteicās.
Informēti par procesu ir vismaz daži Latvijas valdības ministri.
“Es esmu par to dzirdējis netieši, bet man nav bijusi nedz vajadzība , nedz vēlme iedziļināties, jo es neuzskatu, ka tas ir nonācis tādā gatavības stadijā,” atbild Pavļuts.
Taču vai tas nav pretrunīgi, ja Latvijas valstij piederošs uzņēmums pelnītu naudu ar Krievijas kanālu retranslēšanu?
“Es domāju, ka šobrīd jūs pārsteidzaties uzdodot šādu jautājumu, jo, pirmkārt, tas ir nākotnes jautājums, otrkārt, visi paredzējumi liecina, ka nākotnē tas nebūs valsts uzņēmums, vai vismaz valsts nekontrolēs tā uzņēmuma darbību,” – tā ekonomikas ministrs.
Ar valsts drošības aspektiem šādu darījumu saista aizsardzības ministrs.
“Šeit ir divas puses, šeit ir jautājums par biznesa iespējām, jo jāzina, vai tiešām “Lattelekom” iegādājoties ši holdingu tiešām iegādājas preci vai tikai ārējo čaulu,” norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks. “Otrs, protams, ir es domāju, ka vienmēr ir labāk, ja tās institūcijas, kas šeit kaut ko retranslē vai rada viņas pieder uzņēmumiem, kas ir Latvijas uzņēmumi, vai teiksim vismaz demokrātisku valstu īpašumā, jo tas dod vismaz iespēju nevis valstij, bet pašiem sevi labāk kontrolēt.”
Uz jautājumu, kā Latvijas uzņēmums varētu kontrolēt saturu, ministrs atbild:
Jūs esat žurnālists un esat Latvijas patriots, ir taču kaut kāda saikne starp brīvu informāciju un valstisku attieksmi, tas arī galvenais.”