Projekts no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) spējis piesaistīt teju pusmiljonu eiro Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma. Daļa pirms trim gadiem uzstādīto iekārtu jau sazāģētas metāllūžņos.
Pirms trim gadiem Ozolnieku novada Emburgā, skanot pūtēju orķestrim, tika atklāta pirolīzes iekārta veco riepu kalnu likvidēšanai videi draudzīgā veidā. LIAA piešķirtais projekta līdzfinansējums - kopumā 448 464 eiro. Projekta īstenotāji – pazīstamie eko uzņēmumi “E-Daugava” un partneris “Eko osta”.
Viss ietu gludi, ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2011.gada decembrī nepiemērotu nodokļu uzrēķinu – ap 30 000 eiro. VID uzskatīja, ka “E-Daugavas” norādītie pirolīzes iekārtas prototipa izstrādātāji ir fiktīvi uzņēmumi, VID bažījās par to, vai nav notikusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšana. “E-Daugava” uzrēķinu apstrīdēja. Bet Administratīvā apgabaltiesa piekrita VID argumentiem.
Projekta atklāšanā piedalījās arī miljonārs, SIA “Eko osta” īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs. Viņa uzņēmums tika pieteikts kā projekta investors. Sarunā ar “De facto” Laškovs atzīst, ka strīds ar VID bijis par, viņa ieskatā, nevainīgiem centieniem atvieglot nodokļu slogu. Bet zaudējums tiesā licis piekāpties.
Uz jautājumu, ko Laškova ieskatā nozīmē nodokļu mīkstināšana, viņš piesauc Amerikas praksi, atzīst, ka tā ir sava veida optimizācija, jo “nodokļu nasta, kādu uzņēmums var pavilkt, ir jāsabalansē”.
VID uzliktais sods ir samaksāts, un, kā uzskata Laškovs, notikušajam pavilkta svītra.
“Ja tur ar nodokļiem kaut kas, tā ir grāmatvežu atbildība, un mēs tagad esam no Valsts ieņēmumu dienesta saņēmuši pateicību, ka mēs ļoti labi esam nodokļu maksātāji,” saka Laškovs.
LIAA apgalvo, ka tiesas spriedums un VID šaubas par projekta priekšizpētes patiesajiem veicējiem un izmaksām aģentūrai esot jaunums. Nākamajā nedēļā LIAA veiks fizisko pārbaudi objekta vietā Ozolnieku novada Emburgā, bet jautājumā, vai varētu pārskatīt ES līdzfinansējuma piešķiršanu, ņemot vērā aizdomu ēnu pār projekta priekšizpēti, aģentūras amatpersonas jau ir piesardzīgākas.
LIAA Eiropas fondu departamenta direktors Edgars Babris stāsta – “ja VID mums sniegtu informāciju, ka šāds pētījums ir bijis fiktīvs, ka nav bijis varbūt vispār pētījums, ja mums būtu tāda informācija, tad tas mainītu lietas apstākļus, un tad mums nāktos ar uzņēmumu strīdēties par to, vai viņš ir tiesīgs bijis saņemt atbalstu, kuru ir saņēmis”.
Auditā VID radās aizdomas, ka riepu pārstrādes pilotiekārta izveidota, bet to nav veikusi “E-Daugavas” norādītā SIA “Infra”. Administratīvajā tiesā, kur “E-Daugava” apstrīdēja VID nodokļu uzrēķinu, liecinieki sāka atminēties, ka pilotiekārtu izstrādājis kāds “Pēteris” no cita norādītā sadarbības partnera SIA “Zelko”. Par abām firmām tiesa konstatēja, ka tās atbilst “fiktīva uzņēmuma pazīmēm” - nav tikuši iesniegti gada pārskati, nav bijis pamatlīdzekļu. “E-Daugava” tiesas ieskatā nevarēja nezināt, ka piedalās ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu saistītā darbībā, savukārt fiktīvu darījumu noformēšana ir ļaunprātīga rīcība.
SIA “Infra” un tiesas spriedumā minēto “Pēteri” nesekmīgi meklēja arī “De facto”. Firmas “Infra” pārstāvis tiesā bija liecinājis, ka ir ar vidējo tehnisko izglītību, smalkgaldnieks un savulaik, jau Kijevā strādādams par kara rūpnīcas konstruktoru, lauzījis galvu, kā labāk utilizēt gumijas riepas.
Neko par “Pēteri” neatceras arī Laškovs. Viņš saka: “Tas bija ļoti sen, pieci gadi. Jūs runājat par ļoti vecu projektu, es to nevarēšu jums pastāstīt [..] Mēs visu to darījām ar mūsu pašu inženieriem. Jā – to projektu attīstot, mēs dažas lietas varbūt precīzi neizpratām.”
Par to, ka projekts realizēts kā pa celmiem, liecina Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis. Viņš atzīst, ka riepu kalni pie pirolīzes iekārtām rūk ļoti lēni, iecerētās jaudas nav iedarbinātas, jo bijušas iedzīvotāju sūdzības par smakām.
“Katru gadu viņi par kaut ko ir sodīti. Par šo iekārtu tieši viņiem ir 2015.gadā naudas sods, iepriekšējos gados par vienu vai otru darbības veidu, kuros nav izpildīti nosacījumi, viņi ir sodīti,” stāsta Verbelis.
Riepu pārstrādes gaitā radušās gāzes, kas izplatījušās apkārtējā vidē. Tehnoloģisko problēmu dēļ vismaz daļa šo iekārtu, kuras atklāja 2013.gada februārī Emburgā, izrādās pērn demontētas un turpat nožogotajā teritorijā rūs.
“E-Daugava” objekta darbu vadītājs Arnis Jumītis saka: “Sākotnēji tika uzstādīta cita iekārta. Sāka ar viņu darboties, bet pierādījās, ka tas process nav kontrolējams. Plīsa blīves, kaut kas aizgāja gaisā, un vadība pieņēma lēmumu pieaicināt citus speciālistus un pārtaisīt pavisam citu iekārtu, kas ir daudz drošāka.”
Bet LIAA Eiropas fondu departamenta direktors Edgars Babris atklāj, ka “tajā brīdī, kad mēs veicām atbalsta izmaksu, mēs konstatējām, ka ir jāpiesaista nozares eksperts cenu noskaidrošanai, kā rezultātā mēs samazinājām finansējumu atbalsta saņēmējam par nepilniem četriem tūkstošiem eiro.” Konkrēto objektu viņš nosauc par vidēji problemātisku.
LIAA jau jaunnedēļ sola inspicēt objektu Emburgā, lai pārliecinātos, vai rūsējošās metāli ir daļa no ES līdzfinansētā projekta. Jautājumus rada aģentūras apgalvotais, ka Valsts ieņēmumu dienesta aizdomas par projekta priekšizpētē atklātajām nodokļu shēmām Eiropas naudas dalītājiem ir jaunums un nepietiekams pamats līdzfinansējuma pārskatīšanai.
