Sadaļas Sadaļas

De Facto

Circenes solījumi par mediķu algām nepiepildās

De Facto

Ekonomisko sankciju ēnā

Nesasniedzamo atslēgu princips

«De facto»: Parādniekus pretnostatī topošajiem kredītņēmējiem

Saeimas deputātu iestāšanās par parādnieku interesēm, mēģinot likumā iebalsot tā saukto „nolikto atslēgu” principu mājokļu kreditēšanā, vairāk var sarežģīt dzīvi nevis bankām, bet tiem, kas tikai apsver dzīvokļa vai mājas pirkšanu. LTV raidījuma “de facto” aplēses liecina, ka iedzīvotājiem pirmajai iemaksai, iespējams, būs jāsakrāj divreiz vairāk naudas, pirms iet uz banku pēc kredīta.  

Vairāki izmaiņu atbalstītāji gan pirms trešā lasījumā Saeimā varētu mīkstināt savu pozīciju un vispārējam “nolikto atslēgu principam” balsis varētu nepietikt. 

Parādnieks šķiras no dzīvokļa, bet atlikušo kredītu bankai neatdod - šādi īsi formulējams “nolikto atslēgu princips”. Iedzīvotājiem tad nevajadzētu pēc izsoles vēl vairākus gadus segt starpību starp aizņemto naudu un mājokļa cenu pārdošanas brīdī.

“Pašreizējā situācijā, es vienīgais uzņemos atbildību,” saka Ivo Krontāls, kurš pirms krīzes bija paņēmis kredītu dzīvoklim un mājai, bet tagad maksātnespējas procesa ietvaros katru mēnesi šķiras no 330 eiro, maksājot tos administratoram un bankai, jo izsolē īpašumus pārdeva par piecreiz zemāku cenu. Viņaprāt, ja reiz banka neminstinoties savulaik deva kredītu, tad banku analītiķiem vajadzēja parēķināt, cik šie īpašumi būs vērti pēc 20-30 gadiem.

Fizisko personu maksātnespēju skaits aug ar katru gadu un pērn sasniedza pusotru tūkstoti. Paņemot visu no kredīta ņēmējiem, bankas vēršas pret galvotājiem. Tāpat tās krīzes laikā piespiedušas daudzus uzņēmējus pārņemt firmu kredītus. Kavēto maksājumu īpatsvars gan pēdējos divos gados nokritis uz pusi - līdz 12%.

Tiesa, pēdējie pieejamie dati liecina, ka mazāk nekā 100 maksātnespējīgas personas uzņēmušās tik lielas saistības, kas līdzvērtīgas tūkstošos skaitāmiem mazākiem kredītiem. Ņemot to  vērā, kļūst skaidrs, kādēļ  bankas negrib ne dzirdēt par “noliktajām atslēgām”. 

“Principā mēs ļausim būtiski īsā termiņā no saistībām atbrīvoties tiem, kas ir pietiekami lielas saistības uzņēmušies. Un tas nav stāsts par vienīgo mājokli,” saka Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš nelabprāt atbild uz jautājumiem par banku atbildību, nesamērīgi augstu novērtējot ieķīlātos īpašumus.

“Mēs atkal atgriežamies pie vainīgo meklēšanas,” saka Bičevskis, norādot, ka būtu jārunā par riskiem, ko vispārējs “nolikto atslēgu princips” nozīmēs jauniem aizņēmumiem.

Lai gan bankas pērn nopelnījušas 250 miljonus eiro, atdeve no ieguldītā vēl aizvien esot zem investoru gaidītās rentabilitātes, tādēļ nelabvēlīgi lēmumi bankām liks kļūt vēl piesardzīgākām. Mājokļu kredītu pirmās iemaksa pieaugs no pašreizējiem 15-20% līdz 30-40%, lielāki būs kredītu procenti, brīdina asociācija.

Tas varētu būt tuvu patiesībai, ja paskatās, cik pašlaik maksā aizņēmumi ar ierēķinātu “nolikto atslēgu principu”. Valstij piederošā banka “Citadele” jau pāris gadu piedāvā arī līgumus, kas paredz kredīta dzēšanu apmaiņā pret īpašumu. Sludinājumu portālā atrastai mājai Saulkrastos, kuras cena ir 52 000 eiro, standarta kredītam pirmā iemaksa būtu 13 000 eiro, bet “nolikto atslēgu” kredītam – 26 000 eiro.  

“Nevaru pateikt, vai kredītu pirmās iemaksas kāps divas reizes, bet noteikti tās kāps, jo klientiem būs labākas iespējas, bet labākas iespējas maksā naudu, protams,” tā par iespējamo jaunievedumu saka Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Mortens Hansens.

Viņš neiebilst pret “nolikto atslēgu principu”, kas ir izplatīts Amerikas Savienotajās Valstīs, bet Hansens neuzskata par saprātīgu to attiecināt uz jau noslēgtajiem kredītu līgumiem. Tas liks bankām apšaubīt sistēmas uzticamību.

Saeimas deputāti, skatot izmaiņas Maksātnespējas likumā, novembrī atbalstīja deputātes Irinas Cvetkovas ("Saskaņas centrs") priekšlikumu, kas ļautu aizņēmējiem dzēst jau uzņemtās saistības par neierobežotu īpašumu skaitu Šo priekšlikumu 2.lasījumā negaidīti atbalstīja vairums deputātu – “saskaņieši”, “zaļie”, “nacionāļi” un daļa no neatkarīgajiem deputātiem. Pret balsoja “Vienotība” un “reformisti”.

“Es neredzu nevienu neapmierinātu cilvēku. Tā ir banku problēma, ka viņi nevar atbildēt par riskiem,” tā deputāte Cvetkova atbild uz jautājumu, vai viņa gatava uzņemties atbildību, ja kredīti ģimenēm kļūs dārgāki.

Vairāki deputāti, kas balsojuši par šo priekšlikumu, kļuvuši mērenāki. Daļa nokļuvusi koalīcijā, daļa – varētu pievienoties “Vienotībai”. Tādēļ izskan versijas “nolikto atslēgu principu” attiecināt tikai uz nākotnes darījumiem, vienīgo mājokli vai vispār noteikt kā vajadzīgu, bet ne kā vienīgo kredīta veidu.

“Nevajag runāt, kā būtu, ja būtu, jo vēl nav beidzies darbs pie gala redakcijas. Mēs aktīvi strādājam pie tā, kas cilvēkiem ir izdevīgi,” saka deputāts Klāvs Olšteins. 

Deputāti ir apņēmības pilni likuma izmaiņas, kas arī bez “nolikto atslēgu principa” piedāvās ātrāku un lētāku maksātnespējas procesu, pieņemt līdz vēlēšanām rudenī.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt