Kaspars Seleckis ir arī bijušās “Parex” bankas problemātisko aktīvu pārņēmējas “Reverta” visbiežāk nolīgtais tiesu izpildītājs. Viņam “Reverta” nodevusi 618 izpildu lietas.
“Revertas” grupas uzņēmums “NIF Dzīvojamie īpašumi” aizvadītā gada rudenī SIA “Raddo” pārdeva 12 nekustamos īpašumus.
AS “Reverta” valdes loceklis, vecākais viceprezidents un eksperts nekustamo īpašumu jautājumos Edgars Miļūns “De facto” saka: ““Raddo” atrada mūs. [..] Runājot par šo pircēju, tas ir specifisks pircējs, jo vēlējās iegādāties īpašumus ar apgrūtinājumiem, ar fiktīvajiem īres līgumiem, un piedāvāja vislabāko cenu par šiem īpašumiem, un tāpēc arī mēs tos pārdevām.”
“Raddo” 12 īpašumus, tostarp divas mājas Rīgā un Jūrmalā, iegādājās par 418 300 eiro. Viena no šīm mājām atrodas Slokas ielā, Mellužos. Rolanda Umbraško vadītā kompānija “Raddo” šo māju nopirka par piecdesmit tūkstošiem eiro, un jau pāris mēnešu vēlāk to izlika pārdošanai par dubultu samaksu. “Revertas” pārstāvis apgalvo, ka tieši tā ir cenas starpība, ko veido šie viņu apšaubītie īres līgumi.
Uz jautājumu, kā “Raddo” tika pie šīs “Revertas” īpašumu pakas, Umbraško atbild: “Bija piedāvājums no nekustamiem īpašumiem. [..] Mums bija tikšanās pie viņiem birojā, un tika apskatīti vairāki objekti, kurus viņi piedāvāja.” Umbraško šo uzskata par izdevīgu pirkumu.
Lai gan “Reverta” apgalvo, ka visos 12 gadījumos bijuši fiktīvi īres līgumi un attiecīgi par to vērsusies policijā, taču ne visos gadījumos ir saskatīts iespējamais noziegums.
Arī par ēku Slokas ielā Mellužos sākotnēji policija lietu izbeidza. Taču “Reverta” sūdzējās prokuratūrai, tā lietu atjaunoja. Taču nu jau pagājuši pāris gadu, bet pierādījumu, lai celtu apsūdzības, nav.
Mājas īpašniece Maija Surgunte apgalvo, ka īrnieks šajā mājā dzīvo jau kopš 2005.gada. Turklāt savulaik “Parex” banka to ļoti labi zinājusi, jo jau pirms bankas krīzes uz šo adresi sūtījusi savus piedāvājumus īrniekam, un uz šo adresi formējusi viņa pensiju plānu.
Taču izskatās, ka “Raddo”, veicot šādu apjomīgu īpašumu iegādi, zina, kā tikt vaļā no īrniekiem un īres līgumiem, lai kādi tie būtu.
Lai gan nomainījušies jau divi īpašnieki, māja Slokas ielā aizvien nav pārņemta jauno īpašnieku valdījumā. Drīz pēc tam, kad “Raddo” to nopirka, firmas pārstāvja Rolanda Umbraško tikšanās ar bijušo ēkas īpašnieci bija telpās, kurās strādā zvērināts tiesu izpildītājs Kaspars Seleckis, kas ir arī “Raddo” adrese. Un tieši šai valsts amatpersonai SIA “Raddo” arī uzticējis veikt konkrētās mājas ievešanu valdījumā.
“Jāsaka, ka SIA “Raddo” šo kabinetu no manis nomā apmēram pusotru gadu, un tikai tagad ir pirmās lietas, kad “Raddo” iesniedzis izpildu lietas. Kad es iznomāju telpas, nebiju domājis, ka šāda situācija varētu rasties. Es uzskatu – interešu konflikta nav, manas darbības regulē likums,” saka tiesu izpildītājs Seleckis.
Neraugoties uz to, ka kopīgas darba telpas var radīt bažas par tiesu izpildītāja objektivitāti, Seleckis sevi no šīs lietas nav atstatījis. SIA “Raddo” viņam kopumā nodevis izpildei sešas lietas.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore uzskata, ka “tiesu izpildītājam jau sākotnēji, izvērtējot visus apstākļus, lai neradītu sabiedrībai pamatotas šaubas par tiesu izpildītāja darbību, vajadzēja atteikties no šīs lietas pieņemšanas savā izpildē”.
Dienā, kad bija jānotiek mājas ievešanai SIA “Raddo” valdījumā, tā tomēr nenotika, lai gan visas puses bija klāt. Turklāt bijusī īpašniece pati aicināja māju pārņemt no viņas.
Tiesu izpildītājs saka – mājas ievešana valdījumā atlikta pēc piedzinēja lūguma. Bet SIA “Raddo” juristes advokātes Ilzes Gudes pamatojums ir klaji pretrunā ar faktiski notikušo: “Apsekojot nekustamo īpašumu, tika konstatēts, ka tajā nevar tikt iekšā, un, lai izvērtētu turpmāko rīcību, gan ar īpašumu, gan kopumā, nolemts atlikt ievešanu valdījumā un lūgts tiesu izpildītājam šo te izpildu darbību atlikt.”
Uz “De facto” iebildi, ka tas neatbilst patiesībai, jo māja tika atvērta, Gude dod citu skaidrojumu: “Šajā ēkā fiziski, protams, ka tika iekšā, bet šajā ēkā atradās privātpersonas, un klients nolēma tiesu izpildītājam atlikt šo izpildu darbību.”
Vai privātpersonu klātesamība ir pretrunā ar likumu, “De facto” nesaņēma atbildi.
Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē skaidro – ja visas puses ir bijušas klāt, nebija pamata neveikt tiesas lēmuma izpildi.
Arī Seleckim ir savs skaidrojums notikušajam: “Parasti jau tās pirmās ievešanas valdījumā ir ļoti formālas. Parasti, 90% gadījumu viss beidzas pie durvīm (tās ir ciet), un var jau gadīties, ka klients šajā gadījumā nebija gatavs.”
Lai arī “Reverta” izsakās atzinīgi par Selecka darbu, ne tik labās domās bijusi Tieslietu ministrija. Tā pret Selecki pēdējos gados bija uzsākusi četras disciplinārlietas. Divas no tām beigušās ar sodu - piezīmi un rājienu. Šī iemesla dēļ viņam bija jākārto arī ārkārtas kvalifikācijas eksāmens.
“Revertai” līdz savas darbības beigām atlicis realizēt aptuveni divsimt nekustamo īpašumu, un tā par tiem cer iegūt ap 40 miljoniem eiro.
Paredzams, ka, pārdodot visus īpašumus tiks atgūti ap 150 miljoni eiro, taču tā ir tikai puse no summas, kas tika izsniegta kredītos pret šiem īpašumiem.
