De Facto

Zemākā cena – kopsolī ar papildu darbiem

De Facto

Riņķa dancis ap 52 miljonus vērtu pakalpojumu

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis šķeļ Pašvaldību savienību

«De facto»: Iedzīvotāju ienākuma nodoklis šķeļ Pašvaldību savienību

Nedēļas noslēgumā valdībai tā arī neizdevās panāk vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) par to, kādā veidā vietvaras nākamgad sadalīs ieņēmumus no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN). Turklāt šis nav jautājums, kas radījis domstarpības tikai starp valdību un LPS, bet arī pašas savienības iekšienē, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Par vienu procentu samazinātais IIN no nākamā gada sniegs priekšrocību darbiniekiem. “Uz rokas” saņemtā alga nedaudz palielināsies. Tajā pašā laikā saruks pašvaldību un valsts budžeta ienākumi.

Ir noteikts sadalījums: 80% no IIN ieņēmumiem nonāk pašvaldībās, bet 20% valsts budžetā. Lai kompensētu iztrūkumu un novērstu situāciju, ka nabadzīgās pašvaldības nespēj nodrošināt visus obligātos pakalpojumus iedzīvotājiem, pilsētas un novadus dotēs. Tieši par to arī sākas pašvaldību strīdi. 

Nabadzīgākajām pašvaldībām šāds piedāvājums ir gana labs, taču bagātās vietvaras vēlētos manīt tieši sadalījumu, lai pašvaldības procentuāli saņemtu vēl vairāk, bet valsts – mazāk.

"Ja mēs skatāmies vienkārši uz IIN pārdali, tad praktiski šī finansējuma lielākā daļa paliek Rīgā un Pierīgā. Tas ir tikai normāli. Ekonomiskā aktivitāte, protams, Rīgā un Pierīgā ir augstāka, bet resursi un pakalpojumi iedzīvotājiem jānodrošina ir visā teritorijā. Līdz ar to, ja mēs skatāmies tikai vienkāršu pārdali, Latgales pašvaldības no katra eiro, ko mēs pārdalām papildus, saņem tikai četrus eiro centus,” uzskata Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jolanta Plūme.

“De Facto” salīdzināja divas pašvaldības – nabadzīgo Daugavpili un bagātāko Ventspili. Daugavpils kopējie ieņēmumi no IIN un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda šogad ir teju divas reizes lielāki nekā Ventspilī. Taču praktiski uz vienu iedzīvotāju Daugavpilī tie ir 479 eiro. Savukārt Ventspilī – 591 eiro.

Nemainot procentuālo sadalījumu no IIN starp pašvaldībām un valsti, tajā pašā laikā palielinot valsts dotāciju, ieguvējas ir abas pilsētas. Daugavpilī ienākumi uz vienu iedzīvotāju nākamgad pieaugs līdz 500 eiro, bet Ventspilī – līdz 635 eiro.

",Tā dotācija, ko valsts dod finanšu izlīdzināšanai ir daudz lielāka nekā tā ir parasti – 36 miljoni eiro. Būtu jāvienojas par to, ka šī dotācija ir pastāvīga un nāk no valsts kā līdzfinansējums pašvaldību izlīdzināšanā,” norāda Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis (“Latgales partija”).

Kamēr Lāčplēsis šķiet apmierināts, pretējas emocijas pauž Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”). Ja palielinātos nevis dotācija, kur lauvas tiesu paņem nabadzīgākie novadi, bet pieaugtu IIN procentuālais sadalījums par labu pašvaldībām, tad ieguvēja būtu Ventspils un pārējās turīgās pilsētas un novadi.

Piemēram, ja nākamgad 81% no ieņēmumiem nonāktu pašvaldībās, bet 19% valsts budžetā, tad Daugavpils ieņēmumi saruktu par 3 352 509 eiro, bet Ventspils budžets pieaugtu par 159 378 eiro.

Pagaidām gan valdībā šādai Ventspils un pašvaldību savienības nostājai atbalsta nebija. Lembergs uzskata, ka ,,tur nopietnu argumentu nebija, tas galvenais bija – jūs tak’ nenomirsiet”.

„Tā pieeja apmēram tāda, ka tas vajadzīgs Lembergam, [Liepājas mēram Uldim] Seskam, [Rīgas mēram Nilam] Ušakovam, [Jelgavas mēram] Andrim Rāviņam, vārdu sakot, pašvaldību vadītājiem kaut kas personīgi no tā vajadzīgs,”pauž Lembergs.

Lemberga un Lāčplēša sacītais skaidri attēlo divus grupējumus Pašvaldību savienības iekšienē. To apliecina arī fakts, ka piektdienas vakarā savienībai ar valdību neizdevās panākt kompromisu par IIN sadali. Tieši bagātās pašvaldības ir tās, kuras iebilst pret to visvairāk.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan mēģina norādīt, ka ,,tur ar Aivaru Lembergu vispār nekādā sakarība nav”.

„Kompromisi ir tādi – no vienas puses tā ir nauda, bet no otras puses tā ir arī attieksme. Pēdējā laikā, ko pašvaldības izjuta, tieši ne to labāku attieksmi,” saka LPS vadītājs.

Tomēr pašvaldību atšķirīgie viedokļi par  IIN sadali bijis kā pēdējais piliens konfliktā starp rocības ziņā dažādajiem novadiem un pilsētām. Nepietiekamu savu interešu pārstāvniecības dēļ lielie novadi nolēmuši izveidot Reģionālo centru apvienību. Par tās dibināšanu lems jau nākamnedēļ. Tā pagaidām darbošoties pašvaldību savienības ietvaros, tādā veidā ietaupot naudu, taču pieļauj, ka kādā brīdī apvienība varētu kļūt par neatkarīgu biedrību.

Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters (“Vienotība”) stāsta, ka  ,,no iepriekšējās pieredzes un paskatoties, cik veiksmīgi gan lobē, gan pārstāv savas intereses republikas nozīmes pilsētas, protams, arī personālijas ir svarīgas, kas to dara, mēs redzam, ka mēs netiekam līdzi ar savu interešu nodefinēšanu, noformulēšanu un arī ar aizstāvēšanu”.

 Kuldīgas novada priekšsēdētāja Inga Bērziņa (“Kuldīgas novadam”) papildina, ka ,,ir jautājumi, kuri ir svarīgi noteiktai pašvaldību grupai, kas arī ir normāli, jo pašvaldības ir ļoti dažādas”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt