De Facto

Riņķa dancis ap 52 miljonus vērtu pakalpojumu

De Facto

Lidostas noklausīšanās lieta: aizdomas pār sešiem valdes locekļiem

Deputāti nevēlas ātro kredītu iegrožošanu

«De facto»: Deputāti nevēlas ātro kredītu iegrožošanu

Ātro kredītu nozares sakārtošana atkal zem jautājuma zīmes, secina LTV raidījums “De facto”. Būtiski likuma grozījumi, kurus jau atbalstīja iepriekšējais Saeimas sasaukums, tagad ir apdraudēti. Nav zināms, vai 12. Saeimas deputāti ar tiem turpinās strādāt.

Jau vasarā Saeima lēma par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ievērojami iegrožotu ātro kredītu biznesu, piemēram, nosakot maksimālo gada procentu likmi, ierobežojot nokavējuma procentus un liedzot izsniegt kredītus naktī.

Pēc šī balsojuma 11.Saeimas deputāti pie darba ar likumu tā arī neatgriezās, bet jaunajam sasaukumam nav pienākuma grozījumus pārņemt. Tagad deputātiem ar atsevišķu balsojumu plenārsēdē ir jālemj, vai turpināt skatīt likumu.

Pirmajai par to ir jālemj Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Pagaidām komisijas deputāti lēmuma pieņemšanu atliek. Galvenie argumenti – pats likumprojekts nekvalitatīvi izstrādāts un nav informācijas par to, vai problēmas ātro kredītu nozarē joprojām pastāv.

 Daudzi komisijas locekļi piedāvā  esošos grozījumus “norakt”, bet kādreiz nākotnē sākt visu no jauna. Šādu viedokli raidījumam “De facto” pauž Saeimas deputāti Ivars Zariņš („Saskaņa”), Ingmārs (ZZS) Līdaka un Edvards Smiltēns („Vienotība”).

Deputātu iebildumi teju vārds vārdā saskan ar nozares lobistu, nebanku kredītdevēju asociācijas, pausto. “Nepieciešams skatīties, kādas sekas ir atstājuši esošie regulējumi, un vai joprojām šie jautājumi ir aktuāli. Pēdējo divu gadu laikā pieņemts tik daudz grozījumu, kas regulē nozari: gan maksātspējas vērtēšana, gan Ministru Kabineta noteikumi, kas ierobežo reklāmas saturu, gan tas, ka informācija ir jāsniedz nozares uzraugam Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kas divreiz gadā tiek darīts,” intervijā LTV stāsta Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītājā Baiba Fromane.

Taču ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka jaunajai Saeimai likumprojekts būtu jāpārņem. 

“Kredīti joprojām tiek izsniegti vieglprātīgi. Tos izvēlas cilvēki ar zemiem ienākumiem, ar zemu maksātspēju un nonāk parādu jūgā. Ja kredītprocenti ir lieli, ja nokavējuma procenti ir lieli, apburtā lokā nokļūstot, viņi vairs nevar sakārtot savu finanšu situāciju,” pauž ministre.

Nākamnedēļ ministrijas un nozares pārstāvji atkal viesosies Saeimas komisijā un mēģinās pārliecināt deputātus. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienōba) norāda, ka daudz ir atkarīgs tieši no ministrijas viedokļa.

Laika ir maz – iepriekšēja sasaukuma likumprojektus deputāti var pārņemt tikai līdz Ziemassvētku brīvdienām, tātad – vēl divas nedēļas. Ja tautas kalpi nolems likuma grozījumus uz lielo Saeimas balsojumu nevirzīt, to vēl var izdarīt pati ministrija.

Uz jautājumu, vai to plāno darīt, ekonomikas ministre atbild izvairīgi: “Nevaram jau skriet ar pieri sienā, jo likumdevējs vienalga ir gala vārda teicējs šajā jomā.”

Ātrajos kredītos izsniegtā summa būtiski sarukusi

Tikmēr Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati liecina, ka ātro kredītu formā aizdotā naudas summa pēdējā gada laikā ir būtiski sarukusi, un ātro kredītu firmas aizdevušas par trešdaļu mazāk naudas. Salīdzinot ar 2013.gada 1.pusgadu, aizdevumu apjoms samazinājies līdz 68,19 miljoniem eiro jeb par  29,56%.

Kopš ātro kredītu nozarē ieviestas būtiskas izmaiņas, situācija ir mainījusies, kaut gan problēmas joprojām pastāv.

PTAC dati liecina, ka tikai puse no visiem kredītiem iztiek bez pagarinājuma (par to jāmaksā papildus), bet trešdaļa pagarināti vairākkārt. Īpaši bieži kredīta atmaksu pagarina klienti, kas aizņemas pirmo reizi. Bez procentu maksas izsniegto kredītu, kurus kreditētāji galvenokārt izsniedz jaunajiem klientiem, pagarinājumu skaits pārsniedz mēnesī no jauna izsniegto kredītu skaitu.

Vienlaikus noslēgto darījumu skaits samazinājās par 22,35%, kas ir mazāk par izsniegtā kredītu apjoma samazinājumu, un tas liecina par to, ka vidēji viena darījuma ietvaros patērētājam tika izsniegta mazāka kredīta summa. Visticamāk tāpēc, ka tagad regulējums pieprasa stingrāk izvērtēt klientu spēju aizdevumus atmaksāt un daļa no viņiem naudu nesaņem.

Tāpat samazinājies arī nesen izsniegto kavēto ātro kredītu skaits - kredītu īpatsvars ar maksājumu kavējumu līdz 90 dienām samazinājies no 13% 2013.gadā līdz 9,5% šogad. Taču kopējais kavēto kredītu skaits kredītportfelī joprojām ir iespaidīgs - tas palielinājis līdz 37,1%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt