ĪSUMĀ:
- Situācija reģionos atšķiras – dažviet augsne ir pietiekami mitra, citur sējumi apdraudēti.
- “Kalnavotu” saimnieks: Problēmas rodas, jo pēdējos gados augsne ir degradēta.
- “Kalnavotu” saimnieks: Apdrošināšana palīdzētu arī bez valsts atbalsta, bet jēdzīga piedāvājuma nav.
- Bioloģiskā sektora zemniece no Tukuma puses Gundega Jēkabsone arī uztraucas par sausumu.
- Gundega uzskata: Nevajag paļauties uz maksājumiem, rūpīgi jāsaimnieko ar ilgtermiņa domāšanu.
- Par apdrošināšanas piedāvājumu lauksaimniekiem ar valsts atbalstu valdība varētu lemt līdz Jāņiem.
- Patlaban Latvijā ir trīs apdrošinātāji, kas sausuma risku varētu iekļaut piedāvājumā.
- Tas varētu kļūt pieejams nākamajā sezonā.
Kokneses puses bioloģiskās graudu saimniecības “Kalnavoti” saimnieks Jānis Dzenis uz lauka rāda sauso augsnes virskārtu, stiprā vēja dēļ brīžiem redzams, kā uz lauka aizput pa smilšu mākonim. Zemnieks skaidro, ka pavasara sausums laukam kaitējumu pagaidām nenodara un šeit augsne dziļākā slānī mitrumu vēl mēnesi varot saglabāt bez nokrišņiem. Tāpēc par jaunu sausuma krīzi lauksaimniecībā ir pāragri runāt.
Viņš stāsta, ka pašlaik, ja zemi pareizi apstrādā, mitrums saglabājas, ir arī gudras meliorācijas sistēmas, kas palīdz noturēt mitrumu, un pagaidām sausuma draudu nav.
Lauksaimnieks gan neizslēdz, ka situācija dažādos reģionos atšķiras.
Turpat “Kalnavotu” pagalmā līdzās graudu kaltei lielos maisos sagatavots sējas materiāls – zirņi ar auzām. Saimniecība gan ar sēšanu vēl nesteidzas, jo nogaida līdz vienmērīgiem laikapstākļiem.
Dzenis vērtē, ka problēmas lauksaimniecībā rada ne tikai klimata izmaiņas un sausums ir tikai viens ietekmējošs faktors. Zemnieks uzskata - valstī kopumā pēdējos pārdesmit gados ir degradētas augsnes.
Viņš saka - pēdējos gadu desmitos “esam nolaiduši savu lauksaimniecības zemi”. Agrāk par augsni rūpējās, kaļķoja, meliorēja un ielaboja lauksaimniecības zemes līdz labam līmenim, tagad “esam nonākuši atpakaļ līdz sešdesmitajiem gadiem”, un, ja tā turpināsim tālāk, drīz mums te iestāsies tuksnesis”, spriež zemnieks.
Savukārt, runājot par atbalsta mehānismiem, lauksaimnieks domā, ka apdrošināšana varētu būt viens no risinājumiem pat bez valsts līdzfinansējuma, bet pagaidām jēdzīga piedāvājuma neesot.
Vēl kāda bioloģiskā sektora zemniece no Tukuma puses Gundega Jēkabsone stāsta, ka pērn zaudēja jauniesēto zālāju platības un arī šī pavasara sausums rada riskus, jo viņas platībās augsnes dziļākie slāņi mitrumu nav uzkrājuši. Saimniecei vairāk bažas par piena lopu barošanu, ja sasētie graudi un zāle nesadīgs.
Laika prognozes nesola lietu vēl 10 dienas, bet tuvākajā apkārtnē zāles lopbarība ir deficīts, un saimniecībai jārēķinās ar to, ka varētu nākties samazināt lopu skaitu.
Lauksaimniecības apdrošināšana arī Gundegai pagaidām uzticību nevieš, stabilāk, viņasprāt, ir nepaļauties uz kādiem pēkšņiem maksājumiem, bet pašiem rūpīgi saimniekot ar ilgtermiņa domāšanu.
Pēc iepriekšējo gadu laika apstākļu radītajām krīzēm lauksaimniecībā Zemkopības ministrijā izveidota darba grupa, lai attīstītu apdrošināšanas risku piedāvājumu lauksaimniekiem.
Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins stāsta, ka grupā piedalās gan apdrošinātāji, gan valsts, gan pārapdrošinātāji. Darba grupa darbu pabeigusi, ministrija izveidojusi noteikumu projektu, kurš vel jāsaskaņo un valdība par to varētu lemt maijā vai līdz Jāņiem, un pēc tam šī sistēma varētu sākt darboties.
Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka sējumu apdrošināšanas apjomi pieauguši pēdējos gados. Zemgalē patlaban apdrošinās aptuveni trešdaļa zemnieku, Kurzemē un Vidzemē ap 20% un Latgalē 10%.
Patlaban Latvijā ir trīs apdrošinātāji, kas sausuma risku varētu iekļaut piedāvājumā, un Abāšins prognozē, ka tas lauksaimniekiem, visticamāk, kļūs pieejams nākamajā sezonā.
