Valdība aizvadītajā nedēļā plūdos cietušajiem lauksaimniekiem kompensācijām novirzīja teju 15 miljonus eiro no valsts neparedzēto tēriņu naudas. Ministrija aplēsusi zaudējumus ap trīs tūkstošiem zemnieku. Ar piešķirto valsts naudu paredzēts kompensēt tikai zaudējumus, kas zemniekiem radušies no ieguldījumiem, gatavojot bojā gājušo ražu, nevis par neiegūto ražu. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norādīja, ka valsts kompensācijas maksās arī tiem zemniekiem, kas būs saņēmuši apdrošināšanas atlīdzības, pamatojot, ka šādu zemnieku ir ļoti maz:
"Valdība pieņēma lēmumu, ka mēs kompensējam šo zaudējumu daļu visiem cietušajiem zemniekiem. Tie, kas ir apdrošinājušies, saņems nedaudz lielāku atlīdzību, kopā saskaitot valsts kompensāciju un apdrošināšanu. Šo cilvēku ir tik maz, ka nav pat jēgas šo jautājumu apspriest. Es domāju, ka neviens no apdrošinātājiem nebija ierakstījis pie riskiem plūdus. Arī viena vācu kompānija, kas zemniekus apdrošināja, norādīja, ka tikai izskatīs iespēju atlīdzināt zaudējumus, neskatoties, ka tas nemaz nav ielikts līgumos."
Turklāt
tiem lauksaimniekiem, kuri savas platības ir apdrošinājuši, izmaksājamā valsts kompensācija būs par 5% lielāka.
Ministrs vēl klāstīja, ka valsts ir ieinteresēta, lai zemnieki savus sējumus apdrošina, jo šī ir ārkārtas kompensācija, kas nekļūs par ikgadēju atbalstu:
"Valsts katru gadu neko nekompensēs, nebūs tāda situācija, ka lauksaimnieki citus gadus, ja kaut kas notiks, varēs nākt prasīt naudu un viņiem tikai dos. Kaimiņvalstīs arī lietavās applūdušas līdzīgas platības, bet tur vēl šodien nav nekāda lēmuma par kompensācijām no valsts."
Pēc apdrošinātāju asociācijas apkopotās informācijas no plūdos cietušajām saimniecībām apdrošinātas bijušas ap 40 un divas kompānijas apliecinājušas, ka, visticamāk, daļu zaudējumu segs arī tad, ja lietavu risks līgumos nebija atrunāts. Taču to, vai kompensāciju sistēmas izmantošana ir pareizais ceļš, lai veicinātu zemnieku biznesa domāšanu jeb lauku apdrošināšanu, vēl vērtē apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abašins:
"No valsts puses, protams, ir saprotami šie centieni zemkopību un zemniekus atbalstīt, tomēr konkrētais atbalsta mehānisms, ka zemnieks kaut kādos gadījumos saņem dubultu kompensāciju, nez vai ir labākais un loģiskākais. Darba grupai, kura Zemkopības ministrijā ir izveidota un kurā mēs esam pagaidām vienu reizi tikušies un mēģinām runāt par atbalsta mehānisma uzlabošanas iespējām, tā tēma noteikti ir jāpārrunā."
Savukārt
ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata - ja zemniekiem izmaksā kompensācijas, tad nevajadzētu dalīt apdrošinātajos un neapdrošinātajos. Taču pati valsts kompensāciju piešķiršana šādās situācijās arī eksperta ieskatā ir diskutējams jautājums:
"Mūsdienās lauksaimniecība, īpaši graudaudzēšana, kas šajās lietavās cietusi vairāk, tas ir bizness, ar kuru, nodarbojoties profesionāli, labos gados nodrošina vairāku desmitu procentu peļņu no apgrozījuma, to rāda arī šo uzņēmumu rezultāti. Ražošanā tā ir ārkārtīgi reta situācija un ir teju neiespējama lielākajā daļā nozaru. Protams, ir sliktie gadi un svārstības ir zināmā mērā maksa par šo rentabilitāti labajos gados. Manuprāt, nākotnē pieejai jābūt tādai – vai nu riskus apdrošina, kā jebkurā biznesā, vai arī lauksaimnieki vienkārši iekrāj naudu labajos gados un, ja nepieciešams, zaudējumus kompensē paši."
Nno valsts atvēlētie līdzekļi segšot 71,9% no faktiskajiem zaudējumiem tieši ražas sagatavošanā. Taču zaudējumus par neiegūto ražu, kas aplēsti aptuveni 18 miljonu eiro apmērā, cer kompensēt par Eiropas naudu. Ja tas nebūs iespējams, valsts varētu vēl lemt šo naudu rast gada beigās no pārpalikuma programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
