Cenu griestu noteikšana Krievijas gāzei ir viens no centrālajiem priekšlikumiem, ko šobrīd apspriež Eiropas Savienības (ES) valstu enerģētikas ministri. Vairums valstu atbalsta šo ieceri, jo tā varētu palīdzēt ne tikai samazināt elektrības un apkures rēķinus, bet arī Krievijas iespējas finansēt karu Ukrainā.
Tomēr velns, kā parasti, slēpjas detaļās. Dažas valstis uzskata, ka cenu griesti būtu jānosaka gāzei arī no citiem reģioniem.
Eiropas Savienības enerģētikas komisāre Kadri Simsone ir skeptiska.
"Ja mūsu mērķis ir ierobežot Krievijas manipulācijas ar gāzes piegādēm Eiropai, tad ir loģiski uzlikt cenas griestus tikai Krievijas gāzei. Tomēr šobrīd nekas nav izslēgts. Bet vispārējie cenu griesti, kas ietvertu arī sašķidrināto dabasgāzi, varētu radīt piegāžu drošības riskus. Sašķidrinātās dabasgāzes tirgus ir globāls, un mēs neesam starp trim lielākajām klientiem. Šajā tirgū pastāv spēcīga konkurence. Šobrīd ir svarīgi, lai mēs varētu aizstāt Krievijas gāzi, kuras apjomi turpina samazināties, ar citiem piegādātājiem," stāstīja Simsone.
Tomēr Beļģijas enerģētikas ministre Tinne van der Stretena ir optimistiski noskaņota, ka vienošanos var panākt. Viņas valsts kopā ar Poliju un Luksemburgu atbalsta cenu griestu ieviešanu Krievijas gāzei.
"Es domāju, ka mēs visi piekrītam, ka mūsu iedzīvotāji un uzņēmēji cieš no kara un augstām enerģētikas cenām. Protams, ka mums atšķiras viedokļi tehniskajos jautājumos, piemēram, par to, kā ieviest cenas griestus gāzei vai kā mazināt piegāžu drošības riskus. Bet tie ir tehniskie jautājumi, ko var atrisināt daudzie Eiropas Komisijas eksperti," sacīja Beļģijas ministre.
Par maksimālās cenas noteikšanu Krievijas gāzei un naftai iestājas arī G7 valstis. Turpretī Maskava ir paziņojusi, ka negrasās pārdot gāzi valstīm, kas noteiks jebkādus griestus. Kaut gan tam vairs nav tik lielas nozīmes, jo Krievijas gāze veido tikai 9% no kopējā apjoma Eiropā. Pirms kara tie bija 40%.
Aktīvi tiek runāts arī par gāzes un elektrības patēriņa samazināšanu, it sevišķi sastrēgumstundās.
Luksemburgas enerģētikas ministrs Klods Turmess uzskata, ka tam ir tehniskie risinājumi. Viņš arī piedāvāja pievērst uzmanību Eiropā izvietotajiem datu centriem.
"Ja mēs prasām iedzīvotājiem samazināt temperatūru savos mājokļos, kāpēc gan mēs nevarētu paprasīt datu centriem visā Eiropā atdzesēt savas telpas nevis līdz 18 vai 19 grādiem, kas nav vajadzīgs, bet gan turēt temperatūru 24–25 grādu robežās. Tas ļautu ietaupīt piecas reizes vairāk elektrības, nekā tas, ko patērē visa Luksemburga," norādīja Turmess.
Kopumā Latvija atbalsta Eiropas Komisijas piedāvāto divu soļu pieeju, paredzot ārkārtas risinājumu ieviešanu īstermiņā un plašāku diskusiju par nepieciešamību optimizēt elektroenerģijas tirgus dizainu ilgtermiņā. Latvija uzskata, ka ir būtiski atsaistīt dabasgāzes cenu no elektroenerģijas cenas. Nozimīgi ir arī ieviest gāzes cenu griestus ES līmenī un biržas līmenī, tomēr ir svarīgi, lai šie cenu griesti spētu reaģēt uz dabasgāzes cenu svārstībām pasaulē un atbilstu vidējam cenu līmenim. Tas palīdzētu izvairīties no apgādes drošības riskiem, informēja Ekonomikas ministrijā (EM)
Latvija sanāksmē uzsvēra, ka ir nepieciešams pagarināt krīzes laika valsts atbalsta programmu, kas Eiropas Komisijā apstiprināta tikai līdz šī gada beigām.
EM parlamentārais sekretārs Andris Čuda (Nacionālā apvienība) pastāstīja: "Mūsu aicinājums bija pagarināt vismaz līdz nākošā gada beigām un paplašināt atbalsta saņēmēju loku mazo un vidējo uzņēmumu sadaļā. Šobrīd atbalsts strādāja uz energointensīviem uzņēmumiem, kuriem Latvijā jau esam izstrādājuši atbalsta principu."
Ir sagaidāms, ka nākamnedēļ Eiropas Komisija nāks klajā ar jauniem konkrētiem priekšlikumiem elektrības un gāzes cenu mazināšanai. Tostarp tiks piedāvāts atsaistīt gāzes un elektrības cenas, mainot cenas aprēķina formulu.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienība plāno līdz gada beigām par vismaz divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas gāzes. Tādēļ dalībvalstīm ieteikts samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15%. Tas ļautu labāk sagatavoties ziemai un nogādāt krātuvēs vairāk gāzes.
