Dažādu nozaru uzņēmumos darbinieku trūkums arvien ir liela problēma

Dažādu nozaru uzņēmumi norāda, ka darbinieku deficīts arvien ir liela problēma, tiesa, par ārzemju darbaspēka piesaisti domas atšķiras. Pērn Pārtikas uzņēmumu federācija situāciju ar darbinieku trūkumu ražotnēs raksturoja kā dramatisku. Uzņēmēji arī rosināja atvieglot pagaidu darbinieku ievešanu no trešajām valstīm uz noteiktu laiku, kam politiskā līmenī nav zaļās gaismas.

Dažādu nozaru uzņēmumos darbinieku trūkums arvien ir liela problēmaSintija Ambote

     

    Pirms gada SIA ''Karavela'' zivju pārstrādes ražotnē ''Kaija'' uzņēmuma pārstāve Jolanta Gaudiša, izrādot darba vietas, skaidroja, ka uzņēmumā pastāvīgi pietrūkst ap 50 darbinieku. Turklāt ap 20 % no kopumā 250 ražotnē strādājošajiem ir darbinieku mainīgā daļa, proti, tie, kas strādā īsu brīdi un nemitīgi rotē. Šodien, atskatoties uz aizvadīto gadu, uzņēmuma vadītājs Andris Bite vērtē, ka situācija ar darbinieku trūkumu nav mainījusies un pat pasliktinājusies:

    ''Saspīlējums darba tirgū kļūst arvien lielāks, cilvēku trūkums ir arvien lielāks, un tādēļ cieš arī darba kvalitāte, jo mēs esam atgriezušies laikā, kāds bija pirms finanšu krīzes, - sakarā ar to, ka nav, ar ko darbiniekus aizvietot, mēs ļaujam ražotnē strādāt arī strādniekam, kas no rīta atnāk viegli iereibis uz darbu, kas nebija pieļaujams vēl pirms diviem gadiem un ar šādu darbinieku sadarbība tiktu izbeigta, bet tagad mēs apzināmies, ka mums nav citu ar ko aizvietot.''

    Bite skaidro, ka pārtikas uzņēmumi savā starpā cīnās par katru darbinieku un regulāri pārpērk darba rokas viens no otra. Tāpat, sākot ar pavasari īpaši, jākonkurē ar celtniecības jomu. Uzņēmumam tas iekavējis arī attīstību, jo teju divus gadus atlikts jaunas ražošanas līnijas projekts, jo Bite pārliecināts, ka nebūs darbinieku (tad vajadzēs vēl 80):

    ''Bezdarbnieku motivācijā pievērsties darba tirgū pusgada laikā nekas arī nav mainījies, tie, kas negrib strādāt, var to nedarīt un ir ilgstoši bezdarbnieki. Nav valsts puses nav mainījusies attieksme, likumi vai pabalsti. Mums cehā vidējā strādnieka atalgojums ir 1080 līdz 1100 eiro bruto, tā kā tā pat nav nekāda minimālā alga, bet šobrīd darbinieku nevar dabūt ne par kādu algu un, ja arī dabū, tad esi spiests nopirkt uz īsu laiku no kaimiņuzņēmuma, kurš vēlāk spiests pārpirkt savus darbiniekus atpakaļ.''

    Lai arī ražošanu uzņēmums efektivizē visus darbus, piemeram, šprotu pakošanu robotizēt vēl nav iespējams.

    Zivju pārstrādes ražotnes vadītājs joprojām uzskata, ka risinājums ir ārvalstu darbaspēks, ar ko uzņēmumam jau ir pieredze, piesaistot cilvēkus no Ukrainas; tas šobrīd gan ietverot lielu birokrātiju.

    Darbinieku trūkuma problēmu iezīmē arī ‘’Fazer'' maiznīca.

    ''Uzņēmums darbiniekus meklē ilgstoši, šis nav pirmais gads, jo esam Ogres novada lielākais uzņēmums ar vairāk nekā 300 darbiniekiem. Mēs augam un paplašināmies un vajag papildspēkus, bet darbaspēka pieejamība, diemžēl, ir ierobežota,'' stāsta ceptuves pārstāve Baiba Gulbe un norāda, ka uzņēmumā regulāri pietrūkst vienkāršo darbu darītāju, arī šonedēļ kopīgi ar Nodarbinātības aģentūru tikšot uzrunāti iedzīvotāji novada lauku teritorijās. Maiznīcas problēmas gan vairāk saistītas arī ar reģionālo specifiku, kur fiziski pietrūkst cilvēku, tāpēc uzņēmums daudzus uz darbu atgādā no Rīgas. Maiznīcā gan pagaidām neplāno piesaistīt kādu darbaspēku no citām valstīm, bet plāno vēl meklēt vietējos resursos:

    ''Tas ir darbs pie maizes saiņošanas, pie līnijām, tas neprasa īpašas iemaņas. Mēs rēķinām, ka mums pietrūkst ap 10 cilvēku, tas no vienas puses nav daudz, bet tas nozīmē to, ka kādam ir jāstrādā vairāk un ir virsstundas. Mēs esam liels uzņēmums, daudz strādājam uz eksportu, un cilvēkus mums vajag. Arī mēs uzņēmumā apspriežot nākotnes plānus, ņemot vērā darba roku trūkumu, iespējams, mēs varētu darīt arī vairāk.''

    Bez pārtikas sektora arī citu jomu uzņēmumi darbinieku meklējumus sauc par ikdienu. Piemēram, elektronisko sistēmu izstrādes un ražošanas uzņēmuma ''Hansa Matrix'' valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis papildina, ka regulāri pietrūkst darbinieku gan vienkāršākās vakancēs, gan nav arī augsti kvalificētu speciālistu. Osmanis gan pārliecināts, ka daudz kas ir paša uzņēmuma rokās.

    Kopumā uzņēmums patlaban nodarbina ap 400 darbiniekus. Grūtāk strādājošos atrast Ogres rūpnīcai, Ventspilī vienkāršāk. Šoruden tehnoloģiju uzņēmums gribējis nodarbināt ap 15 jaunus darbiniekus, taču izdevies atrast tikai septiņus. Tiesa, tehnoloģiju sfērā par akūtu problēmu Osmanis to nesauc un trūkstošos vienkāršo darbu darītājus ārpus Latvijas pagaidām nemeklēs.

    8 komentāri
    Aleksandra Kutuzova
    Darbinieku trukums tacu sen jau nav nekas jauns. Fakstiski jau tur ir tikai viens variants, atbilstosa alga.
    Zane Līvmane
    Lielākā problēma ir atalgojums! Sāks maksat, sāks strādāt!
    Anonīms lietotājs 18103
    Karavela raksta ''Mums cehā vidējā strādnieka atalgojums ir 1080 līdz 1100 eiro bruto'', līdz ar to te runa nav par nekādu minimālo algu, ja vien viņi nemelo. Un darbinieku tiešām var trūkt, jo visi reālie strādnieki par tiem 700 eiro uz rokas jau strādā un ne pie konveijera. Citi kā šoferi brauc, citi kūdras purvos vasarā ar melnu muti noņemas un tad var dzīvot, citi jau ir ārzemēs. Nezinu vai vajag atvērt vārtus pilnīgi visiem, bet jāsaprot, ka par 300-500 eiro te neviens un ne no vienas zemes nestrādās, līdz ar ko es saprotu ka tomēr darbaroku trūkst mūsu ofic. vidējās algas un augstākas amplitūdas amatos. Un ukraiņi jau brauc, pagājušogad pie imigrācijas statistikas jau iebraukušo ukraiņu skaits pārsniedza izbraukušo (tāpat kā ārpus ES/Krievijas iedz.) un šogad es domāju kad CSP nopublicēs datus būs vēl vairāk. Tikai šobrīd ir grūtāk viņus piesaistīt. Man pašam finansu uzņēmumā ir kolēģi no visas pasaules, sākot ar Ukrainu un beidzot ar Nigēriju. Bet te algas 4 cipari uz rokas
    Anonīms lietotājs 22483
    Latvijas zivjrūpniecība ir īpaši perverss stāsts: tiek zvejotas zivis, no kurām Latvijā rada produktus, kurus neviens negrib ne pirkt, ne ēst (šprotes, piemēram), visu laiku tiek džinkstēts, ka valdība par maz dara, lai pieradinātu arābus un ķīniešus pie šprotēm, kur nu būtu tie sapņu tirgi. Ražošanā nodarbinātajiem maksā minimumu minimorumu, cilvēki nevar izdzīvot un vienkārši emigrē, lai darītu tādu pašu vienkāršu konveijera darbu citur, kur par algu ir iespējams iztikt. Un tagad džinkst, ka viņiem nav kas strādā, jāved iekšā lētie vergi no .... nu, no kurienes gan? Vjetnamas? bijušās PSRS nabadzīgākā gala? Vai mums kā valstij un sabiedrībai ir vajadzīgi šādi uzņēmumi mūsu teritorijā, kas ar ievestu lēto darbaspēku ražos savus nevienam nevajadzīgos konservus, noplicinot pasaules zivju krājumus? Varbūt tiešām klapējiet savus atpalikušos, bezcerīgos uzņēmumus ciet!
    Kremilek Rukis
    "Lētā darbaspēka" biznesa modelis ir lielo konglomerātu apdziedātā brīvā tirgus uzspiests. Ja gribi būt kas vairāk par lokālu sīkuzņēmumu, ir vai nu jāstrādā ar lēto darbaspēku, vai arī jāuztaisa megarūpnīca, kas ar milzu apjomiem spēj nodzīt uz leju ražošanas pašizmaksu. Pa vidu atrasties ir grūti, un tieši ar to ir saskārusies Karavella (maiznieki lai nečīkst - maize ir lokāls produkts!). Viegla risinājuma te nav. Šķiet, tikai specifisku, oriģinālu produktu ražošana.
    Anonīms lietotājs 24544
    Būsim godīgi .... darbinieku trūkst jo ražošanas procesā iegūtai precei nav augstas pievienotās vērtības un attiecīgi algas darbiniekiem ir niecīgas... tā vietā lai domātu un radītu jaunus augstas pievienotās vērtības produktus mēs čīkstam ka trūkst darbinieku slotu un reņģu fasēšanā ... varbūt beidzot jāslēdz ciet šie bezvērtīgie projekti liekot fokusēties uz augstu pievienoto vērtību !!!!
    Anonīms lietotājs 19173
    Šaja skaistajā stāstā trūkst informācijas, kādas ir algas šo vienkāršo darbu darītājiem. Ja cilvēks ar šo algu nevar sevi uzturēt, loģiski, ka kadru mainība būs liela. Savukārt stāsts par topošo labklājības ministri vedina domāt, ka uzņēmēji ne vienmēr minimālās algas maksā, jo citādi uzņēmumu neizvilkt.
    Marite Jansone
    Uzņēmēju sūdzības par to, ka nav iespējams izvilkt uzņēmumu ar lielākām algām atgādina situāciju ap čekas maisiem - bija daži tādi, kas neziņoja, ir piespiesti utt, bet uz viņu piemēra mēģina izbraukt visi pārējie. Ar uzņēmējiem ir tas pats - ir mazi uzņēmumi, kas nespēj nopelnīt tik daudz, lai būtu lielas algas, bet tad uz tā rēķina par nespēju samaksāt izbrauc arī tie, kas negrib kaut nedaudz samazināt dubaijām braucienu skaitu. Nav jau jāpielīdzina direktoru alas reņģu vērēju algām, bet nelielu rūpi par darbiniekiem tomēr izrādt varētu, nevis prasīt, lai ļauj iebraut pavisam izsalkušie, kas saspiedīsies kopmītnēs un strādās par santīmiem.
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti