Šobrīd norit darbs, veidojot Sociālā uzņēmuma likumu, kas pirmo reizi Latvijas normatīvajos aktos definētu sociālo uzņēmējdarbību un noteiktu atbalsta iespējas sociālajiem uzņēmumiem. Šobrīd paredzēts, ka jaunais likums stāsies spēkā no nākamā gada. Taču par priekšlikumu ļaut pašvaldībām veidot sociālos uzņēmumus iesaistīto vidū ir krasi pretēji viedokļi. Kamēr uzņēmēji vērtē, ka pašvaldību iesaiste biznesā kropļos konkurenci, tikmēr ieceres aizstāvji uzsver – tas vajadzīgs tirgus nepilnību novēršanai tikai atsevišķos gadījumos.
Kocēnos pašvaldības uzņēmums risinās sociālus jautājumus, nevis pelnīs
Kocēnu novads līdz septembrim vēlas dibināt savu – pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību jeb SIA. Kad spēkā stātos jaunais likums, kas regulētu sociālos uzņēmumus, pašvaldība cer iegūt sociālā uzņēmuma statusu. Tajā vēlas nodarbināt cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem tādās sfērās, kur komercsektors neesot ieinteresēts strādāt.
Piemēram, nodarbinātie varētu veikt teritoriju uzkopšanu vai sniegt šūšanas pakalpojumus.
Novada domes priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle uzsver, ka pašvaldība vēlas risināt sociālus jautājumus, nevis gūt peļņu.
„Šobrīd ir tā problēma, ka tiem cilvēkiem nav iespējams arī pēc profesijas iegūšanas, kuru viņi iegūst mūsu skolā - Ziemeļvidzemes internātpamatskolā jauniešiem ar īpašām vajadzībām mēs nodrošinām arī šo pamatizglītības programmu. Viņiem nav iespēju iziet ne praksi, ne arī pēc tam integrēties darba tirgū un sākt patstāvīgi strādāt,” saka Nagle.
Pašvaldībā būšot priecīgi, ja ieceri realizēs uzņēmums no komercsektora. Taču līdz šim privātie uzņēmumi šeit neesot aktīvi izmantojuši atbalsta programmas, lai nodarbinātu cilvēkus ar invaliditāti.
No budžeta līdzekļiem šobrīd paredzēts ieguldīt apmēram 50 000 eiro, lielākoties telpu labiekārtošanai, saņemot arī valsts atbalstu. „Protams, startēsim arī uz uzņēmējdarbības projektiem un centīsimies tā, lai mēs varētu maksimāli piesaistīt līdzekļus un pašvaldības budžeta ieguldījums nebūtu tik ievērojams,” pauž Nagle.
Uzņēmēji kritizē pašvaldību arvien lielāku ienākšanu uzņēmējdarbībā
Taču uzņēmēji saskata lielus riskus, ja pašvaldības kļūst par sociālo uzņēmumu īpašniekiem.
Tirdzniecības un rūpniecības kamerā skaidro, ka pašvaldībām ir daudz lielākas priekšrocības nekā uzņēmējam, kas sāk no nulles.
Līdz ar to pašvaldību iesaistīšanās kropļotu tirgu, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras eksperts Jānis Atslens.
„Pašvaldībai kā publiskai personai ar zināmu budžetu, kas nāk no nodokļu naudas, valsts budžeta, ir daudz lielākas priekšrocības nekā uzņēmējam, kas sāk no nulles un tad startē šajā uzņēmējdarbībā. Pašvaldībai ir daudz lielāks tas riska spilvens gan finansiāli, gan cilvēkresursu ziņā. Tas tad līdz ar to arī kropļo šo vidi; [pašvaldība] ir daudz spēcīgāks starta spēlētājs nekā parasts uzņēmējs,” norāda Atslens.
Sociālas problēmas varētu atrisināt efektīvāk, ja pašvaldības veidotu labvēlīgus apstākļus sociālajiem uzņēmumiem, nevis pašas iesaistītos uzņēmējdarbībā.
Turklāt riski ir arī jau esošajā pašvaldību un uzņēmējdarbību sasaistē, norāda Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Madara Ūlande. „Pašvaldību vēlmi kļūt par sociālo uzņēmumu īpašniekiem savā ziņā var salīdzināt ar jau esošo situāciju ar pašvaldībām un viņu informatīvajiem izdevumiem un viņu paspārnē esošajiem medijiem, kur pašvaldības krietni vien ietekmē saturu. Tāpat var vilkt tādas... pat ne paralēles, bet var paskatīties, kas vispār notiek ar lielajiem pašvaldību uzņēmumiem noteiktās lielajās pilsētās Latvijā un kā viņi gan izmanto savus resursus, gan izmanto pašvaldības administratīvos resursus,” norāda Ūlande.
VARAM: Pašvaldību sociālie uzņēmumi novērsīs tirgus nepilnības
Arī pretrunīgi vērtētās ieceres iniciatori – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – nosauc atsevišķus sliktos piemērus,
minot “Rīgas ūdeni", kas sāka tirgot dzeramo ūdeni, lai gan tirgus nepilnības nebija, vai “Getliņi EKO”, kas sāka ražot tomātus un gurķus. Ar šādām iniciatīvām visiem iesaistītajiem esot jācīnās, uzskata valsts sekretāra vietnieks Aivars Draudiņš.
Taču saistībā ar sociālajiem uzņēmumiem bažas viņš uzskata par nepamatotām. Kocēnu sociālais uzņēmums, piemēram, novērstu tirgus nepilnību.
„Un tajā brīdī, kad šis uzņēmums jau varētu strādāt kā patstāvīgs uzņēmums, tad attiecīgi, piemēram, šie paši darbinieki, kas būtu piesaistīti šajā sociālajā uzņēmumā, var izpirkt šo sociālo uzņēmumu un turpināt darbību jau kā normāls uzņēmums, normāla uzņēmējdarbība, maksāt nodokļus un tamlīdzīgi,” pauž Draudiņš.
Viņš arī vairākkārt atsaucas uz jau esošo regulējumu, kur esot skaidri pateikts, kad pašvaldības drīkst iesaistīties uzņēmējdarbībā. „Tā pilnīgi tieši sakot, es domāju, ka šeit ir strīds vai bailes no tā, ka finansējums, kas varētu tikt veltīts sociālajiem uzņēmumiem, varētu aiziet plašākam lokam un varētu aiziet arī pašvaldībām. Bet no pašvaldību puses es neesmu dzirdējis, ka tas ir primārais mērķis pretendēt uz šiem līdzekļiem. Līdz ar to es uzskatu, ka šeit nepastāv konkurence,” sacīja Draudiņš.
LM piesardzīgi raugās uz pašvaldību sociālo uzņēmējdarbību
Labklājības ministrija (LM) šogad uzsāk sociālo uzņēmumu atbalsta programmu. Līdz 2022. gada beigām kopumā projektam paredzēti aptuveni 19 miljoni eiro. Plānots tajā skaitā ar grantiem atbalstīt jau esošus uzņēmumus un biedrības, kas strādā pēc sociālās uzņēmējdarbības principiem.
Uz pašvaldību vēlmi iesaistīties sociālajā uzņēmējdarbībā ministrijā raugās piesardzīgi, norāda Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.
„Lai arī atzīstam, ka pašvaldībām ir ļoti liela nozīme tajā uzņēmējdarbības vidē uz vietas, ko viņi veido, kā viņi var sekmēt arī uzņēmējdarbības attīstību kā tādu, tomēr pašām pašvaldībām uzņēmējdarbībā nevajadzētu mesties,” saka Lipskis.
No pašvaldībām tiešas intereses iesaistīties grantu programmā nav bijis, saka Lipskis. „Bet mēs jūtam to noskaņojumu, kas tiek piedāvāts arī no Pašvaldību savienības un atsevišķām pašvaldībām. Tas vedina domāt, ka, iespējams, pašvaldības gribētu šajā programmā piedalīties,” norāda Lipskis.
Ministrijā varētu arī noteikt, ka pašvaldību sociālajiem uzņēmumiem uz grantiem pretendēt neļautu.
Savukārt Saeimā diskusijas turpināsies un aprīļa sākumā pie šī jautājuma plāno atgriezties Nodarbinātības apakškomisija.
