Elksniņš pastāstīja, ka pašlaik Daugavpilī siltumenerģijas ražošanā aptuveni 15% ir privātajās rokās, pārējais – pašvaldībai, un pusi no tā ražo no gāzes, otru pusi izmatojot šķeldu.
Attiecībā uz šķeldu skaidrība esot: "Uz visu apkures sezonu mums ir noslēgti līgumi, tajā skaitā ar bankas garantijām, par fiksētām cenām. Protams, cena, salīdzinot ar pagājušo gadu., kāpusi trīs reizes."
Savukārt attiecībā uz gāzes piegādēm ir būtiski sarežģītāk – pilsētai nav līgumu par to piegādi šoziem, jo piegādātāji piedāvājot vien īstermiņa līgumus uz vienu mēnesi, pastāstīja Elksniņš.
"Pirmām kārtām piegādātāji nevēlas slēgt ilgtermiņa līgumus. Otra lieta – tiek pieprasīta priekšapmaksa," norādīja Daugavpils mērs.
Turklāt vienā gadījumā piegādātājs pēc līguma noslēgšanas un 100% priekšapmaksas saņemšanas tomēr atgrieza iemaksāto summu un atteicās nodrošināt piegādi. Uzņēmuma nosaukumu Elksniņš neatklāja, vien piebilstot, ka tā nav "Latvijas gāze".
Lai mazinātu gāzes nozīmi pilsētas siltumapgādē, Daugavpilī top projekts par vēl vienas šķeldas katlumājas būvēšanu. Pie labvēlīgiem apstākļiem tā varētu sākt darbu 2024. gada janvārī.
Savukārt attiecībā uz atlikušo daļu – 20% – siltumenerģijas ražošanā tiek apsvērtas iespējas pārkonstruēt siltumražošanu, lai varētu dabasgāzes vietā izmantot propānu vai butānu. Provizoriski izmaiņas varētu notikt nākamā gada janvārī vai februārī.
