Viņi norāda, ka karš un Krievijas agresija Ukrainā ir smagi ietekmējusi DLRR darbību. Par izpildītajiem pasūtījumiem Ukrainas tirgū uzņēmuma "Metinvest Group" parādsaistības pret DLRR patlaban sasniedz 8 229 550 eiro.
Ukrainas uzņēmums, lai arī apliecinājis gatavību norēķināties, to nevar izdarīt, jo Ukrainā ir pieņemts lēmums pārtraukt jebkādus maksājumus ārpus valsts robežām.
DLRR pārstāvji norādīja, ka uzņēmums vairākkārt vērsies pie Latvijas premjerministra, ekonomikas, finanšu, labklājības, ārlietu, aizsardzības un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriem, kā arī attīstības finanšu institūcijas "Altum", skaidrojot situāciju un aicinot sniegt nepieciešamo atbalstu šajā ārkārtas situācijā – īslaicīgu atbalstu naudas plūsmas nodrošināšanai.
DLRR vēstulēs amatpersonām esot piedāvājusi ekonomiski pamatotu plānu, kā apgūt jaunus, konkrētus tirgus, bet tam nepieciešams laiks un šobrīd – valsts atbalsts. Lai spētu norēķināties par saistībām februārī un martā, DLRR finansējumu aizņēmusies no aizdevējiem privātajā sektorā, taču DLRR pārstāvji uzsver, ka šādi turpināt vairs nav iespējams.
Kā norādīja DLRR vadība, uzņēmumam nepieciešams aizdevums apgrozāmajiem līdzekļiem un uzņēmums to ir gatavs atdot, tikko ukraiņu partneriem būs iespēja norēķināties ar DLRR.
Tikmēr savās atbildēs valsts institūcijas ieteikušas DLRR pārorientēties uz citiem tirgiem.
Ekonomikas ministrija atbildes vēstulē DLRR 24. martā atsūtījusi sarakstu ar interneta saitēm uz izstādēm, kas paredzētas maziem un vidējiem uzņēmumiem un kurās DLRR varētu piedalīties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras stendos.
Vēstulē ministrija arī apgalvojusi, ka Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija sniedz atbalstu nozares uzņēmumiem. Tāpat ministrija informējusi, ka rīkojas proaktīvi un Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiāle jau sazinājusies ar DLRR personāla speciālistiem par iespējamo darbinieku skaita samazināšanu. DLRR darbiniekiem būšot iespējas pārkvalificēties, norādījusi ministrija.
Tomēr DLRR ieskatā ir skaidri jānodala investīcijas un darbība Krievijā un Baltkrievijā, kas kopš 2014. gada ir skaidri definēti kā paaugstināta riska tirgi, no darbības un zaudējumiem Ukrainas tirgū, kas vienmēr ir definēts kā Eiropas Savienības valstīm draudzīgs tirgus.
DLRR vadība norādīja, ka nevēlas ne atlaist darbiniekus, ne likt tiem pārkvalificēties darba atrašanai. Tāpat uzņēmuma pārstāvji uzvēra, ka DLRR ir nozīmīgs dzelzceļa infrastruktūras uzņēmums, jo īpaši Daugavpils reģionā, kur līdz šim nodarbināti vairāk nekā 600 darbinieki. Tomēr patlaban DLRR ir spiesta atlaist daļu darbinieku cerībā saglabāt darbavietas pārējiem.
Tas ietekmēs situāciju bezdarba ziņā pilsētā, kas Latgales mērogā bija ar vienu no zemākajiem rādītājiem. Jautājums, cik ļoti, vēl nav skaidrs, teica NVA Daugavpils filiāles vadītāja Jurate Kornutjaka.
"Šobrīd Daugavpils filiālē kopējais bezdarba līmenis ir 8,2%. Grūti teikt, par cik tieši pieaugs. Par to šobrīd runāt ir agri. Jo mēs nezinām, vai visi 250 cilvēki vērsīsies pie mums, varbūt kāds darbu atradīs pats, bez mūsu palīdzības. Jo viss šis process ar atlaišanu, kā norādīts vēstulē, ir paredzēts līdz 31. maijam," sacīja Kornutjaka.
Šobrīd ar Daugavpils domi sākts darbs pie kopīga rīcības plāna izstrādes, risinot atlaisto nodarbinātības vai pārkvalifikācijas problēmu.
Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds atzina, ka situācija arī kopumā nozarē nav vienkārša.
"Šis konkrētais uzņēmums nav asociācijas biedrs, tāpēc nekādas sīkākas sarunas ar viņiem par situāciju un kādiem tālākiem scenārijiem nav bijušas. Ir zināms, ka Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca ir vērsusies pa tiešo valsts institūcijās. Pārējie nozares uzņēmumi cenšas darboties. Kara apstākļos skaidrs, ka ietekme uz ekonomiku ir un būs jūtama," norādīja Grīnfelds.
Ja DLRR nesaņems atbalstu no valsts, tā būs spiesta atlaist gandrīz visus darbiniekus, teica uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova. "Nākamais attīstības scenārijs būs tāds, ka pēc neilga laika mums būs jāsniedz nākošais pieteikums par nākamo 250 cilvēku atlaišanu."
DLRR 2020. gadā strādāja ar 46,76 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,6% mazāk nekā 2019. gadā, bet uzņēmuma peļņa auga 6,3 reizes un sasniedza 2,066 miljonus eiro. Savukārt DLRR koncerns 2020. gadā strādāja ar 39,7 miljonu eiro apgrozījumu un guva 2,4 miljonu eiro peļņu. Dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.
Kompānija reģistrēta 1991. gadā, un tās pamatkapitāls ir 24 445 037 eiro. Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.
