Panorāma

Sumi iedzīvotāja: Cenšamies neļauties panikai

Panorāma

Bumbu patvertnes nav, jāgatavojas pašiem

Karš ietekmē arī Latvijas uzņēmumus

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca apsver 300 cilvēku atlaišanu

"Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) kara dēļ varētu būt spiesta atlaist aptuveni pusi darbinieku," tā norāda uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova. Pēc palīdzības rūpnīca vērsusies valsts iestādēs, kas sola gatavot atbalsta pasākumus krīzes skartajiem uzņēmumiem. Latvijas Investīciju attīstības aģentūra (LIAA) vēsta, ka kopumā kara un sankciju dēļ aģentūrā līdz šim vērsušies 135 uzņēmumi.

DLRR algo vairāk nekā 600 darbiniekus. "Puse no viņiem drīzumā darbu varētu zaudēt," norāda uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova. Viņa kara ietekmi uz rūpnīcu sauc par katastrofālu, jo Ukraina bijusi uzņēmumam ļoti nozīmīgs tirgus.

00:00 / 06:01
Lejuplādēt

"Ukrainas uzņēmums mums ir parādā deviņus miljonus eiro. Viņiem ir nauda, bet viņi nevar veikt mums pārskaitījumu, jo visas finanšu darbības ir liegtas Ukrainas teritorijā kara dēļ. Pārskaitīt naudu ārpus Ukrainas uzņēmumiem nav iespējams," stāstīja Udalova.

Lūgumus pēc palīdzības DLRR nosūtījusi Ministru kabinetam un citām iestādēm, aicinot piešķirt eksporta garantijas.

"Nākošo divu nedēļu laikā, ja nekas netiek darīts, mēs atlaižam 300 darbiniekus. Ja nekas arī turpmāk netiks darīts, rūpnīca diemžēl būs jākonservē un jāver ciet," atzina rūpnīcas priekšsēdētāja.

Palīdzību valstij lūdzis arī zāļu ražotājs "Olainfarm". Krievija un Baltkrievija ir nozīmīgs tirgus Latvijā ražotiem medikamentiem. "Olainfarm" komentēt situāciju pagaidām atsaka, taču palīdzības lūgšanu nenoliedz. Ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja – kaut gan medikamentus tirgot Krievijā nav aizliegts, sankcijas eksportu ietekmēs tik un tā.

"Vispārējā finanšu sektora sankcijas, tās ietekmē iespēju veikt maksājumus, un arī tas var ļoti nopietni ietekmēt eksporta un importa operācijas. [..] Vienlaikus ir skaidrs, ka Krievijas iedzīvotāju pirktspēja ir krasi samazinājusies," piebilda Strautiņš.

LIAA norādīja, ka kopumā saistībā ar kara un sankciju ietekmi aģentūrā vērsušies 135 uzņēmumi. Šobrīd iestādes gatavo atbalsta pasākumus, tajā skaitā palīdzību gan jaunu eksporta, gan izejvielu importa tirgu meklēšanā, "Altum" finansētas kredītu garantijas un aizdevumus, kā arī iespēju atlikt nodokļu nomaksu.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) sacīja, ka rīt notiks sanāksme par programmu kritērijiem. Viņš piebilda, ka Krievijas tirgus jau ilgstoši bijis riskants. "Sadarbība no 2014. gada ir pakāpeniski samazinājusies. Es teiktu, ka uzņēmumiem arī šajos apstākļos bija jārēķinās, kur viņi strādā.

Bet no mūsu puses tiešām ir palīdzīga roka jāpieliek, lai spētu uzņēmumus pārvirzīt uz tirgiem, kur situācija ir drošāka," norādīja ministrs.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Finanšu ministrija uz pusi samazinājusi šī gada izaugsmes prognozi. Ja iepriekš ministrija Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu lēsa 4% apmērā, tagad aprēķini liecinot, ka IKP varētu augt par 2,1%. Vienlaikus ministrijā uzsvēra – prognozēs pieņemts, ka nenotiks krasa situācijas tālāka eskalācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti