Daugavpils domes Juridiskā departamenta vadītāja Lilija Žuromska ceturtdien domes sēdē ir ziņotāja jautājumā par SIA „Daugavpils lidosta” kapitāla daļu novērtēšanu. „ Es neko nevaru vairāk pateikt par šo jautājumu, esmu tikai ziņotāja šajā sēdē domes vadītājas Žannas Kulakovas uzdevumā,” sacīja Žuromska.
Tas ir viens no risinājumiem, kā nenolaist rokas tik lolotā sapnī par starptautiskas lidostas izveidi, - izvairoties no komentāriem, piebilst juriste.
Attīstības nodaļas vadītāja Daina Kriviņa skaidroja: „Tika izskatīti vairāki varianti, un tas notiek, izejot no šīs situācijas, kāda izveidojusies šī gada sākumā.”
Bet situācija Daugavpils lidostas attīstības jomā veidojas visai bēdīga. Eiropas Savienības (ES) finansējums vienam no projektiem atteikts, jo partneri ir Krievijas pusē. Arī no valsts gaidītais atbalsts nav saņemts. Un daļu pārdošana būtu vienīgais variants.
„Pārrobežu programmās viens projekts tika apstiprināts, bet otram nāca atbilde no Eiropas Komisijas, ka šā brīža ES politika gaisa satiksmes jomā neatbalsta ieguldījumus Krievijas Federācijā. Abi projekti konceptuāli bija ļoti cieši saistīti, tāpēc nācās no tiem atteikties,” skaidroja Kriviņa.
Pašvaldība centusies piesaistīt lidostai finansējumu no valsts budžeta, izveidojot kopīgu Latgales reģiona kapitālsabiedrību. Taču no Finanšu ministrijas nākusi atbilde, ka nav pieejami valsts budžeta līdzekļi. „Līdz ar to mums bija nepieciešams izvērtēt, kā rīkoties tālāk – vai ieguldīt savus līdzekļus vai otrs variants - nedarīt neko un gaidīt,” sacīja Attīstības nodaļas vadītāja.
Taču arī šī gaidīšana pašvaldībai jeb nodokļu maksātājiem kaut ko izmaksā, jo jāsedz kredīti, kas jau ieguldīti reģionālās lidostas attīstībā, un summas nav mazas. Daina Kriviņa norāda: „Ja atstātu, kā ir, tad vidēji gadā tie būtu 155 tūkstoši lati, un līdz 2021. gadam tie kopumā būtu 1,9 miljoni latu.”
Daugavpils domei reģionālā lidosta bijis ambiciozs plāns jau kopš 2005. gada, kad tika dibināta pašvaldības kapitālsabiedrība SIA „Daugavpils lidosta”, taču tā bijusi jau sākotnēji utopija, par to pārliecināts domes deputāts Pēteris Dzalbe. „Vel 2008. gadā es iesāku sarunas par to, ka Daugavpils lidostas projekts ir pilnīga utopija un nav nekas cits kā viena no „Latvijas ceļa” korupcijas shēmām. Tad jau solīja, ka 2010. gadā Daugavpilī būs jau lidosta un 2011.gadā tur lidos pirmās lidmašīnas,” uzsvēra Dzalbe.
Taču sanākusi vien nodokļu maksātāju naudas nelietderīga tērēšana, tas ir secinājums, raugoties uz notiekošo Daugavpils lidostā. Dzalbe arī skaidro: „Jebkurš santīms vai lats vai miljons, un šobrīd iet runa jau par miljonu, kas ieguldīti Daugavpils lidostā, ir vējā izmesta nauda. Astoņus gadus, izņemot tikai sarunas, pārrunas un mistiskas domas, nekas vairāk nav veikts. Vienīgais, ko mēs šobrīd varam darīt, ir pasūtīt vērtējumu kapitāldaļām. Bet, zinot tirgus ekonomiku, tirgus situāciju, vienīgais, kas var notikt ar šo lidostu, ir pārdot to par vienu latu plus parādsaistības, kā tas jau bijis ar Daugavpils asfaltbetona rūpnīcu.”
Domes vadība publiski nerunā, ka vēlas pilnībā pārdot SIA „Daugavpils lidostu”, galvenais esot izvērtēt esošo situāciju. Pašlaik runa varot būt par kapitāldaļu pārdošanu, jo pašvaldība vēlas saglabāt ietekmi par savas ieceres – starptautiskas reģionālas lidostas izveidi. Pēc domes koncepcijas šī lidosta ar nosaukumu "Daugavpils" varētu uzņemt gaisa kuģus ar vidējo ietilpību līdz 50 pasažieru vietām, lidošanas attālums būtu līdz 1800 km, un gada laikā lidosta varētu apkalpot 33 000 līdz 175 000 pasažieru.
