Daugavpils ēdinātāji ziemā savilks jostu – darbinieki gatavi pāriet uz minimālo algu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Gan elektrības un gāzes cenu pieaugums, gan arī produktu un pakalpojumu cenu kāpums būtiski skar ēdināšanas uzņēmumus visā Latvijā. To secina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijā. Vismaz pagaidām nav vērojamas tendences nozares uzņēmumu darbības pārtraukšanā vai slēgšanā. Kā uz ziemas sezonu raugās ēdināšanas uzņēmumi Latgalē?

Kā uz ziemas sezonu saistībā ar cenu kāpumu raugās ēdināšanas uzņēmumi Latgalē
00:00 / 05:02
Lejuplādēt

Kafejnīca "Arsenāls" atrodas vēsturiskā vietā – Daugavpils cietoksnī līdzās Eiropā vienīgajam Marka Rotko mākslas centram. Sestdienas pusdienlaikā te vienā zālē aizņemts viens galdiņš, taču pēc saklātajiem galdiem var noprast, ka ir pilnībā rezervēta otra zāle.

"Ziemā noteikti strādāsim, jo pagaidām cilvēki ir, nav vēl tik traki," viesmīle skaidro, ka kafejnīca durvis slēgt uz ziemu vēl neplāno, taču ekonomijas režīms ir ieslēgts, arī cenas ēdienkartē nedaudz kāpušas. "Vakaros, kad cilvēku nav, izslēdzam vispār elektrību, bet, kad ir cilvēki, diemžēl nevaram izslēgt, jo telpas ir diezgan tumšas. Ēdienkarti nesen mainījām, cenas vidēji par 5% kļuva augstākas, pagaidām vairāk celt neplānojam."

Daugavpils centrā kafejnīcas "Ezītis miglā" bārmenes teikto apliecina šīs iestādes un vēl arī Aglonas kafejnīcas "Somersēta" vadītājs Jānis Priede, neslēpjot, ka viegli nav:

"Cenšamies taupīt, mazāk tērējam elektrību, ziemā arī centīsimies strādāt. Protams, klientu ir kļuvis daudz mazāk nekā vasarā.

Esam sākuši vairāk ekonomēt, slēgties ciet mēs kategoriski atsakāmies, cenas arī diez vai celsim, labāk savilksim jostas ciešāk paši. Arī darbinieki ir gatavi pāriet uz minimālo algu,

lai tikai nevērtos ciet un lai varētu samaksāt rēķinus. Mēs arī ekonomējam, esam atraduši  daudzas nianses, ko bāros, restorānos var izslēgt pa nakti. Ja iepriekšējā mēnesī rēķins bija virs 3 tūkstoš eiro, tad tagad ir par 1400 mazāk. Tātad esam ieekonomējuši vairāk nekā 1000 kilovatu. Celt cenas kafejnīcās nevaram, jo tad automātiski pazūd klients, tāpēc cīnāmies."

To, ka ēdināšanas uzņēmumi spiesti pielāgoties smagajiem apstākļiem un mainīt darbības stratēģiju, analizējot situāciju valstī kopumā, secina arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) izpilddirektore Santa Graikste:

"Tas ir visur, un to nevar šajā gadījumā attiecināt un kādu noteiktu vietu, reģionu vai pilsētu, tas attiecas pilnīgi uz visiem, jo situācija ir līdzīga visur. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus noteikti ietekmē straujais energoresursu cenu kāpums. Tas liek daudziem pārvērtēt savu darbu, domāt, vai strādāt vai slēgties uz nesezonu, mainīt cenu politiku, mainīt darbības stratēģiju. Izvēlas saīsināt darba laiku, izvēlas strādāt tikai noteiktas dienas nedēļā, izslēgt gaismu, kad nav klientu. Līdz ar energoresursu cenu kāpumu, tostarp degvielai, gāzei un elektrībai, ir paaugstinājušās cenas arī produktiem, izejvielām, arī darbaspēkam ir jāpalielina atalgojums. Tāpēc ir ļoti svarīgi izvēlēties pareizu cenu politiku."

Daļa kafejnīcu tomēr durvis jau ir slēgušas ciet, tostarp šādu iespaidu rada "Baltais krogs" Augšdaugavas novada Naujenē.

Jau Covid-19 dīkstāves laikā daudzi Latvijas ēdināšanas uzņēmumi aizgāja no pakalpojumu sfēras, tie varētu būt pat 30%, saka LVRA izpilddirektore Graikste. Tāpēc šobrīd strādājošie uzņēmumi ir piesardzīgi un ar šādiem lēmumiem nesteidzas.

"Mūsu novērojumi liecina, ka šobrīd tie nogaida, un vēl gaida arī tos fināla lēmumus attiecībā uz atbalsta iespējām. Jo pēc diviem smagiem pandēmijas gadiem neviens negrib apturēt darbu, nav ieinteresēts."

Cerība uzņēmumiem ir uz valsts atbalstu energoresursu ziņā, bet būtiski arī mazināt PVN, kā tas jau ir kaimiņvalstīs un kas jau šobrīd pārvilina Latvijas, īpaši pierobežas, klientus, uzsver Graikste.

"Ja jaunā valdība pildītu tos pirmsvēlēšanu solījumus un kā vienu no pirmajiem izskatītu jautājumu par samazinātās PVN likmes piemērošanu, tad tas gan ļautu uzņēmējiem novirzīt līdzekļus papildu atalgojuma izmaksai, gan arī dotu iespēju nepaaugstināt pakalpojumu cenu. Lietuvā šī situācija, arī pateicoties samazinātai PVN likmei, ir daudz labāka. To parāda gan klientu skaits, gan arī izvēlētā cenu politika. Mēs negribētu, lai ir vēl viens gads, kā tas bija pagājušā gada nogalē, kad daudzi [Latvijas] uzņēmumi savus korporatīvos pasākumus  organizēja Lietuvā un Igaunijā. Tajā brīdī tas notika ierobežojumu dēļ, negribētos, ka šajā gadā tas notiktu tieši cenu politikas dēļ, un mūsu uzņēmumi brauktu un pasākumus organizētu Lietuvā."

Arī klienti kļuvuši piesardzīgāki un šajos neskaidrajos apstākļos nesteidzas tērēt naudu, tomēr pilnībā atteikties no kafejnīcu apmeklējuma nevēlas un rēķinās arī ar cenu pieaugumu.

"Mēs ar vīru apmeklējam kafejnīcas katras brīvdienas. Mums ir svēta lieta padzert kafiju ārpus mājas. Tas nenozīmē, ka mēs kaut ko ēdam, vienkārši kafijojam ar desertu. Un cenas mūs neietekmēs, jo tā ir vienīgā iespēja sevi kaut nedaudz iepriecināt."

Kā elektrības un gāzes cenu pieaugums, arī produktu un pakalpojumu cenu kāpums atsauksies uz sabiedriskās ēdināšanas nozari, rādīs jau tuvākie ziemas mēneši.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti