"NAP redakcijā Daugavpils lidostas attīstība ir iekļauta, un mums ir svarīgi, ka arī valsts līmenī šai lidostai ir stratēģiska nozīme. Bet šobrīd vajag aktualizēt lidostas tehnisko stāvokli un attīstības ekonomisko pamatojumu," stāstīja Krīviņa.
Pamatakmens tam jau likts - Daugavpils lidostas projekts iekļauts Latvijas NAP 2021.–2027 gadam, un valsts atbalstīja arī pirmatnējās izpētes veikšanu, kas nepieciešama tālākai projekta virzībai, darbus veic SIA "Ardenis", stāstīja Daugavpils domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Jānis Lāčplēsis.
"Valsts ir piešķīrusi finansējumu 100 000 eiro apmērā dokumentācijas sagatavošanai, pēc konkursa uzņēmējs apgūs nedaudz pāri par 80 000 eiro.
Mēs no "Ardenis" gaidām gan situācijas analīzi, gan finansiālos aprēķinus, iespējamās izmaksas un finansēšanas virzienus.
Mēs gaidām arī no uzņēmēja ģeoloģiskos pētījumus Locikos, lai izprastu, kāda tur ir grunts situācija," piebilda Lāčplēsis.
Lai arī jau iepriekš ir veiktas dažādas šī lidlauka izpētes, laiks ir pagājis, informācija ir jāaktualizē, apliecināja arī Daina Krīviņa. "Objekts ir, zeme ir saglabāta. Protams, laiks un daba visu maina. Gadi ir pagājuši un mums ir jāpārbauda, kāds ir ēku un inženierkomunikāciju stāvoklis."
SIA "Ardenis", kas veic izpēti, neraugoties uz teritorijas bēdīgo stāvokli, redz te attīstības potenciālu, stāstīja uzņēmuma pārstāvis Gatis Kristaps.
"Teritorija ir piemērota lidostas attīstībai, jo jau arī agrāk - padomju laikos - tur bija jau lidlauks. Bet komerclidostas attīstības nepieciešams ļoti liels kapitālieguldījums. Mūsu izpēte ietvers gan Daugavpils lidlauka attīstības iespējas izvērtējumu līdz komerciālo lidojumu nodrošināšanai, gan arī industriālās teritorijas attīstības iespēju izvērtējumu. Tās ir divas daļas Locikos - lidlauka un industriālās attīstības daļas.
Reālākais ir šīs teritorijas pakāpeniska attīstība, veicinot industrializāciju, kontekstā ar aviācijas attīstību," atzina uzņēmuma pārstāvis.
Daugavpils domei ir sava vīzija, kā lidlauku teritoriju attīstīt, un tieši aviācijai arī būs te liela nozīme, apliecināja Lāčplēsis.
"Vajadzīga lidosta, kas nodrošina reģiona sasniedzamība, kura spēj veikt starptautisko pasažieru pārvadājumu reisus vismaz uz Eiropu un arī Krievijas lielākajām pilsētām. Tas būtiski uzlabos investoru piesaisti un uzņēmējdarbību visā Latgales reģionā," teica domes pārstāvis.
Lidlauka izpētes darbs, ko veic SIA "Ardenis", kļūs par pamatu jau tālākai darbībai un virzībai uz lidostas attīstību un finansējuma piesaisti, teica Lāčplēsis. Primāri tas ir iekļaujot lidostas tehniskās izstrāde projektu nākamā gada valsts budžetā.
"Tehniskais projekts varētu izmaksāt pāris miljonus eiro. Tas nav maz, un tas ir nopietns solis. Ar to jāsaprot, ka atpakaļceļa un lidlauka attīstību vairs nav," sprieda Lāčplēsis.
Tālākais jau būs investoru piesaiste pašas lidostas izveidē. Summas nav mazas.
"Pašvaldībai nav tik lielu publisko resursu, lai tikai ar saviem spēkiem nodrošinātu šīs teritorijas attīstību. Un tas nav tikai jautājums par investīciju piesaisti, bet arī par teritorijas optimālo apsaimniekošanas modeli,” sacīja "Ardenis" pārstāvis Kristaps.
“Mēs [pašvaldība] esam gatavi sadarboties ar valsti, gatavi sadarboties uz partneru piesaisti. No ekspertiem mēs arī gaidām šo pamatojumu un norādi.
Projekts liels, un te var būt runa no 20 līdz pat 40 miljoniem eiro. Taču Rīgā ir realizēti projekti, kas ir daudzreiz dārgāki.
Kāpēc nevar Latgales reģionam atrast summu mūsu projekta attīstībā?" vaicāja Lāčplēsis.
Pēc visoptimistiskākajām prognozēm, ar valsts vai privāto investoru iesaisti, Daugavpils lidosta, kā apliecina pilsētas domē, varētu tapt ne ātrāk kā pēc 3-4 gadiem.
