Daugavpilī Ziemeļu rūpnieciskajā zonā uzņēmējiem izsolīs jaunu ražošanas ēku

Lai atbalstītu uzņēmējdarbības attīstību un jaunu darbavietu radīšanu, Daugavpilī Ziemeļu rūpnieciskajā zonā šobrīd tiek būvēta ražošanas ēka, kuras nomas tiesību izsolei uzņēmēji var pieteikties līdz oktobra vidum.

Pati ēkas būvniecība un teritorijas labiekārtošana, kas pašvaldībai izmaksājusi 3,5 miljonus eiro, tiks pabeigta nākamā gada sākumā. Saskaņā ar izsoles noteikumiem, uzņēmējam, kurš iegūs nomas tiesības, būs jārada vairāki desmiti jaunu darba vietu un jāveic ievērojamas investīcijas ražošanā, veidojot pilsētā nopietnu un stabilu uzņēmumu.   

Daugavpilī Ziemeļu rūpnieciskajā zonā uzņēmējiem izsolīs jaunu ražošanas ēkuRenāte Lazdiņa

    Ziemeļu rūpnieciskajā zonā, kas atrodas bijušās Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīcas teritorijā, pirms četriem gadiem jau realizēts viens teritorijas sakārtošanas projekts, šobrīd rit Daugavpils pilsētas Ziemeļu rūpnieciskās zonas publiskās infrastruktūras attīstība II kārta, kuras ietvaros šobrīd Daugavpilī tiek celta jauna ražošanas ēka potenciālajiem uzņēmējiem.

    “Ziemeļu rūpnieciskā zona ir viena no lielākajām pilsētas industriālajām teritorijām, un šeit mēs mērķtiecīgi realizējam projektus, kas ir vērsti uz to, lai uzlabotu publisko infrastruktūru šajā industriālajā zonā,” stāstīja Daugavpils pilsētas domes Attīstības departamenta vadītāja Daina Krīviņa.

    Pēc viņas teiktā, Ziemeļu rūpnieciskā zona ir teritorija, kur jau šobrīd ir koncentrējies liels skaits pilsētas ražošanas uzņēmumu.

    “Šis ir otrais projekts, ko mēs realizējam šajā industriālajā zonā, un plānots, ka projekts tiks īstenots līdz nākamā gada vasarai jeb divu gadu periodā. Kopējās izmaksas ir vairāk nekā 8 miljoni eiro, no kuriem ir piesaistīts finansējums 6 miljonu apmērā no Eiropas Reģionālā attīstības fonda,” stāstīja Krīviņa.

    Rūpnieciskajā zonā šobrīd tiek sakārtoti pievadceļi, notiek Spaļu un Mendeļejeva ielu pārbūve, kā arī jauna ražošanas angāra būvniecība.

    “Ražošanas ēka, domāta tieši ražošanas uzņēmumu izvietošanai 3082 kadrātmetru platībā,” jaunceļamās ēkas specifiku skaidroja Daugavpils pilsētas domes biznesa attīstības nodaļas vadītājs Vladimirs Nadeždins.

    “Tātad augsti griezti līdz 10 metru augstumam. Ēka ir apgādāta ar paceļamo mehānismu līdz 3 tonnām. Divkāršā apkures sistēma, kas palīdz ekonomēt enerģiju, tātad ar ventilāciju, un otrais variants ir infrasarkanie sildītāji, kas silda gan telpu, gan vienlaicīgi arī ražo karsto ūdeni,” klāstīja Nadeždins. 

    Papildus ražošanas ēkai tiek labiekārtota autostāvieta un apkārtējā teritorija gandrīz 6000 kvadrātmetru platībā. Uzņēmējam, kas par telpām izrādīs interesi un kuram tiks piešķirtas nomas tiesības, būs jāizpilda arī virkne prasību, atklāja Vladimirs Nadeždins.

    “Nomas maksa ir 1,5 par kvadrātmetru mēnesī. Tas nav daudz, bet tā kā tā ir Eiropas Savienības nauda, ir noteikumi, kurus nomniekam ir jārealizē - 2 gadu laikā līdz 2021. gada novembrim jārada 60 darba vietas un jāiegulda aprīkojumā ne mazāk par 700 000 eiro,” stāstīja Nadeždins.

    Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) par uzņēmēju interesi jaunuzceltajai ražošanas ēkai ir cerīgs un saredz Ziemeļu industriālās zonas attīstībā lielu potenciālu.

    “Jau pašreiz interesējas vairāki investori gan vietējie, gan arī no ārzemēm, tai skaitā, piemēram, no Ķīnas,” sacīja Elksniņš.

    Kā zina teikt Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina -Tabūne, degradēto teritoriju sakārtošanai tā sauktajā Latgales programmā jau šobrīd vairākās pierobežas pašvaldībās īstenoti vai rit darbs pie līdzīgu ražošanas ēku celtniecības un darbs vērtējams pozitīvi.

    “Tautā sauktā Latgales programma, tajā bija paredzēti 52 miljoni tieši degradēto teritoriju sakārtošanai, sakārtojot tās teritorijas tā, lai potenciāli jaunajiem investoriem vai jau esošajiem uzņēmējiem būtu interese paplašināt savu ražošanu. Un šeit jāsaka, ka mums ir jau vairākas pašvaldības, kas ir jau savus ieguldījumus veikušas. Te mēs varam pieminēt Daugavpils novadu, kur tika sakārota Kalkūnos ražošanas zona, kur izsoles rezultātā jau ir ienācis uzņēmējs un jau ir radītas jaunas darbavietas un veiktas investīcijas, un šobrīd arī notiek darbu paplašināšana. Ja mēs runājam par šo programmu, par to naudu, kas šobrīd ir darbā tieši šīm degradētajām teritorijām, tad tas ir 86%. Šis apguves rādītājs šobrīd ir laikam viens no labākajiem, ja mēs tā skatāmies pa grupām Latvijā tieši Latgales programmai,” stāstīja Iveta Maļina –Tabūne.

    Tāpat Latgales pašvaldības jau apzinājušas arī turpmākās vajadzības pēc ieguldījumiem uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, kur vēl būtu nepieciešami vairāk nekā 30 miljoni eiro, stāstīja Iveta Maļina-Tabūne.

    “Gan Līvānos ir pieprasījums pēc šāda veida programmām, gan arī Preiļi strādā, Krāslava, Balvi un arī mazākas pašvaldības,” stāstīja Maliņa-Tabūne.

    Savukārt Daugavpils Ziemeļu rūpnieciskajā zonā jaunās ražošanas ēkas būvniecība un teritorijas labiekārtošana tiks pabeigta nākamā gada sākumā, bet potenciālie investori un uzņēmēji savus pieteikumus var iesniegt līdz šī gada 18.oktobrim, tā kā nomas tiesību izsole plānota jau oktobra beigās.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti