Daugavpils pēdējo gadu viens no vērienīgākajiem objektiem – lieljaudas šķeldas katlumāja testa režīmā sāka strādāt pērnā gada rudenī. Ar šo gadu tas jau notiek oficiāli, stāstīja „Daugavpils siltumtīklu” valdes loceklis Artis Birkmanis.
“Jaunā šķeldas katlumāja jau darbojas pilnā režīmā. 9. decembrī beidzās tās testēšana, veikti visi pārbaudes darbi, un no būvvaldes ir saņemti dokumenti par to veiksmīgu pabeigšanu. Katlumāja ir nodota ekspluatācijā. Šobrīd tas ir ''Daugavpils siltumtīklu'' objekts,” sacīja Birkmanis.
Katlumājā siltums tiek saražots ar šķeldu un, ņemot vērā dabasgāzes izmaksas, tas mazina krīzes ietekmi pilsētā.
“Pienesums ir, jau decembra laikā to jūtām, katlumāja nodrošina trešo daļu jeb 30% no kopējām “Siltumtīklu” jaudām. Ja jaunā šķeldas katlumāja nestrādātu tā, kā tā strādā šobrīd, tad šī krīze iestātos krietni ātrāk, jo visas jaudas bija uz gāzi,” atzina Birkmanis.
Ekonomija no jaunās katlumājas siltuma ražošanas Daugavpilī ir vairāk nekā 3,5 miljonu eiro apmērā. Tas arī ļāva tarifu siltumam kāpināt nevis par 170%, bet par 64%.
Respektīvi, ja tagad tarifs Daugavpilī ir 57 eiro par megavatstundu (MWh), tad gada nogalē pie regulatora nonāca projekts ar tarifu 154 eiro, un jau šī gada sākumā, pateicoties katlumājas darbībai, plānotais tarifs ir 94 eiro apmērā.
Birkmanis norādīja: “93,65 eiro bez PVN par megavatstundu būs tarifs, sākot ar šī gada 1. februāri. Šādu priekšlikumu mēs esam nosūtījuši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai.”
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) apliecināja, ka 13. janvārī šis jautājums par siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu precizējumu Daugavpilī tiks izvērtēts.
Ja regulators to akceptēs, maksa par siltumu Daugavpilī ar februāri vienalga pieaugs un pieaugs par 64%. Tāpēc pilsētā, kā atzīmēja „Daugavpils siltumtīklu” valdes loceklis Birkmanis, tiek aktualizēts jautājums par vēl vienas katlumājas nepieciešamību.
“Ir plānos otrajā zonā būvēt 20 MWh katlumāju, kurā arī siltums tiks ražots ar šķeldu. Šī projekta realizācijas rezultātā gāzes un šķeldas attiecība pilsētā sasniegs 50/50 procentu paritāti,” pastāstīja Birkmanis.
Jauno katlumāju plānots būvēt ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu, kuru 5,3 miljonu eiro apmērā “Daugavpils siltumtīkli” zaudēja, īstenojot esošās katlumājas projektu. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra iepriekš konstatēja interešu konfliktu iepirkumos un lika atmaksāt ieskaitīto avansa summu 2,5 miljonu eiro apmērā. Daļa avansa jau atmaksāta, bet otra daļa – 1,4 miljonu apmērā – jāsedz līdz nākamā gada beigām. Daugavpils dome lūgusi atmaksas termiņu atlikt un nākusi klajā ar ideju par jaunas katlumājas projektu. To jāpaspēj sagatavot līdz šī ES fondu plānošanas perioda beigām – 2023. gada 31. decembrim.
Tikmēr Daugavpilī turpinās gada nogalē izsludinātā enerģētiskā krīze un situācija ir smaga, atzina domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksejs Vasiļjevs.
“Pietiekoši smaga situācija, jau piekto mēnesi esam noturējuši tarifu, neapcēlām tarifu, kā to varētu darīt; visi resursi tagad jau izsmelti un vairs nepietiek resursu, lai turpinātu atbalstīt vai kompensēt siltumtīkliem atšķirību starp reālo tirgus cenu uz gāzi un to tarifu, kāds šobrīd darbojas Daugavpilī. Diemžēl arī valdība neatzina situāciju, kāda tagad ir Daugavpilī, par enerģētisko krīzi un neļāva izmantot savu stratēģisko resursu, kas atrodas Inčukalnā,” sacīja Vasiļjevs.
Daugavpils krīzes vadības centrs devis uzdevumu siltumtīkliem izstrādāt priekšlikumus, kā mazināt pilsētā siltuma patēriņu, nemazinot pakalpojuma sniegšanas kvalitāti un nekaitējot patērētājiem. Ceturtdien sasaukta arī “Daugavpils siltumtīklu” akcionāru ārkārtas sapulce.
