"Daugavpils siltumtīkli" 28. decembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniedza siltumenerģijas apgādes pakalpojumu noteikto (piedāvāto) tarifu un tā pamatojumu.
Pašlaik siltumenerģijas ražošanas tarifs ir 43,70 eiro par megavatstundu (MWh), siltumenerģijas pārvades un sadales tarifs ir 11,42 eiro par MWh un siltumenerģijas tirdzniecības tarifs ir 0,65 eiro par MWh. Siltumenerģijas gala tarifs ar akcīzes nodokļa komponenti ir 56,96 eiro par MWh.
"Daugavpils siltumtīkli" piedāvātais gala tarifs no 2022. gada 1. februāra plānots 153,52 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa, kas ir pieaugums par 169,5%. Tostarp siltumenerģijas ražošanas tarifs paredzēts 125,08 eiro par MWh, kas ir pieaugums par 186,2%, siltumenerģijas pārvades un sadales tarifs paredzēts 26,60 eiro par MWh, kas ir pieaugums par 132,9%. Siltumenerģijas tirdzniecības tarifs tiek saglabāts 0,65 eiro par MWh.
Spēkā esošā tarifa izmaiņas ir saistītas ar kurināmā cenas izmaiņām.
Priekšlikumus un ieteikumus par tarifa projektu rakstveidā vai elektroniski var iesniegt "Daugavpils siltumtīkli", kā arī SPRK septiņu dienu laikā no paziņojuma publicēšanas "Latvijas Vēstnesī".
Tikmēr ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) pirmdien, 3. janvārī, sasaucis Valsts enerģētiskās krīzes centra sēdi, lai aktualizētu situāciju Latvijā energoresursursu pietiekamības un apgādes jomā. Sēdes darba kārtībā tiks izskatīta arī Daugavpils un citu Latvijas pašvaldību aktuālā situācija siltumapgādē.
Vitenbergs atkārtoja Ekonomikas ministrija pausto, ka šobrīd valstī netrūkst energoresursu. Vienlaikus viņš atzina, ka pastāv problēma ar elektroenerģijas un gāzes cenu pieaugumu: “Ar to saistītais siltumenerģijas cenas pieaugums, kas atsevišķās pašvaldībās ir samērā liels un jūtams, un tas negatīvi ietekmē iedzīvotāju maksātspēju un uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc ir jādomā par dažādiem risinājumiem situācijas stabilizēšanai, kā arī līdzīgu risku novēršanai nākotnē, lai neradītu papildu slogu pašvaldībām, mājsaimniecībām, kā arī uzņēmumiem.”
Valsts enerģētiskās krīzes centrs ir koordinējoša un konsultatīva valsts institūcija, kuras uzdevums ir izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā vai arī tās draudu gadījumā vadīt krīzes novēršanas un krīzes izraisīto seku likvidēšanas pasākumus.
KONTEKSTS:
27. decembrī Daugavpils domes deputāti ārkārtas sēdē nolēma pilsētā izsludināt vietējās nozīmes enerģētisko krīzi. Deputāti arī nolēma izveidot Daugavpils pašvaldības enerģētiskās krīzes centru un apstiprināt tā nolikumu.
Pamatojoties uz enerģētiskās krīzes situāciju, Daugavpils pilsētas pašvaldība lūgs Ministru kabinetam un Valsts kasei piešķirt bezprocentu aizņēmumu pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" apgrozāmiem līdzekļiem dabasgāzes iegāžu veikšanai. Tāpat pašvaldība vērsīsies pēc atbalsta valdībā, lai rastu iespēju iegādāties dabasgāzi no Inčukalna gāzes krātuvē uzkrātajām valsts stratēģiskajām rezervēm par pirmskrīzes cenām.
Viens no iemesliem šī domes lēmuma pieņemšanai bija tas, ka mainījās dabasgāzes piegādātāju līguma nosacījumi, proti, tika pieprasīta priekšapmaksa par dabas gāzi 100% apmērā.
Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) norādīja, ka Latvijā nepietrūkst tādu energoresursu kā elektrība, gāze un naftas produkti un tos ir tehniski iespējams piegādāt visiem lietotājiem nepieciešamajā apjomā. Tādēļ energoapgādes sistēma esot droša un funkcionējoša un tajā krīzes nav.
Vienlaikus iedzīvotāju nonākšana situācijā, kad tie nav spējīgi maksāt par saņemto pakalpojumu, pēc būtības iezīmē sociālā rakstura problēmas. Tās būtu risināmas caur dažādiem sociāla atbalsta instrumentiem tiem iedzīvotājiem, kuriem ir radušās grūtības veikt samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem, nevis tikai tāpēc, ka ir augušas cenas par energoresursiem, pauda EM pārstāvji.
Kā liecina informācija "Firmas.lv", "Daugavpils siltumtīkli" 2020.gadā strādāja ar 15,415 miljonu eiro apgrozījumu un 275 294 eiro zaudējumiem. Pašvaldības uzņēmums reģistrēts 1992. gadā, tā pamatkapitāls ir 17,448 miljoni eiro. "Daugavpils siltumtīkli" nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību, kā arī elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas stacijās.
