„Es neredzu vispār jēgu tam pasākumam, jo tagad tik daudz cilvēku ir palikuši bez darba. Vai tiešām tas būtu tik ļoti nepieciešams pašreizējos apstākļos, kad situācija nav no labākajām, celt vēl kaut kādus tarifus?” uzrunātie daugavpilieši, uzzinot par iespējamo tarifu paaugstināšanu siltumam, ir nepatīkami pārsteigti, un pat sašutuši. Lūk, dažu daugavpiliešu teiktais:
„Briesmīgi. Mums, pensionāriem, tas ir liels pārsteigums. Mēs esam pieraduši, ka mūsu Daugavpilī par apkuri maksa ir bijusi zemāka nekā daudzās citās Latvijas pilsētās. Bet šeit tāds paziņojums un šoks, vienkārši pārsteidzoši. Nu ko, es laikam nenopirkšu kaut ko ēdamu, bet par apkuri centīšos samaksāt, jo gribas, lai mājās būt silti un karstais ūdens. Dabiski, ka no kaut kā man nāksies atteikties.”
„Interesanti, cik tas viss ir pamatots? Es saprastu, ka pieaugums būtu 2%, 5% vai 7%, bet pieaugums 34%, man šķiet, ir pārāk liels.”
Pašreizējais siltumapgādes tarifs Daugavpilī ir 42,56 eiro par vienu megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Savukārt piedāvātais tarifs ir par teju 34% augstāks – 56,96 eiro par vienu megavatstundu bez PVN.
Pašvaldības uzņēmuma “Daugavpils siltumtīkli” valdes loceklis Artis Birkmanis nepieciešamību paaugstināt siltumenerģijas tarifu pamato ar kurināmā – dabasgāzes – izmaksu pieaugumu. Gāzes cenas pieaugums esot aptuveni tikpat liels, cik plānotais siltumenerģijas tarifa kāpums.
„Šobrīd ir būtisks cenu pieaugums energonesējiem, šai gadījumā dabasgāzei. Līdz ar to arī tarifs ir augstāks.
Ir parakstīts jaunais gāzes piegādēs līgums uz trim mēnešiem, līdz ar to arī šis tarifs ir uz šo laiku. Ja būs tāda iespēja un cenas energonesējiem samazināsies, tad arī mēs šo tarifu samazināsim,” sacīja Birkmanis.
Tā kā patlaban ir vasaras mēneši un iedzīvotājiem nav jāmaksā par apkuri, uzņēmuma vadītājs pauda cerību, ka šo sadārdzinājumu iedzīvotāji pagaidām tik stipri neizjutīs. Konkrētus skaitļus, par cik ir pieaugusi cena, par kādu “Daugavpils siltumtīkli” iepērk dabasgāzi, uzņēmuma vadītājs neizpauda.
„To es nevaru jums izpaust, jo tas saskaņā ar likumu ir komercnoslēpums, un man nav tiesību izpaust šīs cenas. Cenu attīstību var apskatīties dažādās biržās,” teica Birkmanis.
Siltumapgādes uzņēmuma vadītājs paskaidroja, ka kurināmā izmaksas ir būtiskākā siltumenerģijas tarifa komponente, kas veido aptuveni 96% no tā kopējām izmaksām.
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš atzīst, ka situācija, kad vieni siltumapgādes uzņēmumi paziņo par siltumenerģijas tarifa paaugstināšanu, bet citi – par tā samazināšanu, ir iespējama.
„Ja salīdzina dabasgāzes cenu biržā patlaban un pirms gada, tad tā ir sadārdzinājusies trīs līdz piecas reizes. Visi Latvijas gāzes tirgotāji iepērk gāzi starptautiskajā biržā. Pērn martā, aprīlī, kad tika slēgti līgumi, dabasgāzes cena biržā svārstījās no pieci līdz septiņi eiro par megavatstundu. Tā ir tikai gāzes cena, tur iekšā nav ne sadales, ne pārvades pakalpojumā. Šodien šis skaitlis ir 30–32 eiro par megavatstundu. Lielākoties uzņēmumi līgumus par dabasgāzes piegādi slēdz uz gadu. Tie, kam šis vecais līgums beidzas tagad, sastopas ar situāciju, kad dabasgāzes cena ir pieaugusi četras līdz sešas reizes. Iespējams, ka šāda situācija ir Daugavpilī,” skaidroja Vītoliņš.
Savukārt, ja ir kāds uzņēmums, kas paziņo par siltumenerģijas tarifa samazinājumu, tad ir jāsaprot, kā tas uzņēmumam ir izdevies.
„Iespējams, ka kāds no uzņēmumiem ir izbūvējis kādu biomasas katlu, tādējādi samazinot dabasgāzes īpatsvaru savā bilancē. Šāda situācija var būt, jo ir samazinājies dabasgāzes patēriņš. Cenas starpība starp siltumu, kas tiek saražots ar biomasu jeb šķeldu un dabasgāzi parasti ir kādi 10–15 eiro,” sacīja Vītoliņš.
„Daugavpils siltumtīklu” piedāvātais jaunais būtiski augstākais siltumenerģijas tarifs varētu stāsies spēkā jau no šī gada 1. augusta.
