Siltumcentrāle Nr.3 atrodas Daugavpils Ķīmiķu mikrorajonā un savulaik uzmanības lokā nonāca, kad pašvaldība tajā rosināja siltumenerģiju ražot no reģenerētā jeb atkritumiem iegūtā kurināmā. Pēc iedzīvotāju iebildumiem šai idejai pielikts punkts, bet pašvaldība nolēma tur izbūvēt lieljaudas šķeldas katlumāju.
“Katlumāja būs ar jaudu 36 MW. Siltumtīklus gaida vērienīgs attīstības izrāviens, kura rezultātā mums būs jauna katlumāja.
Mums nebūs privāto siltuma piegādātāju, kas mums diktē cenas.
Mums būs viens no zemākajiem siltumenerģijas tarifiem Latvijā,” sola Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”).
Jau šobrīd Daugavpilī ir zemākais apkures tarifs Latvijā. Jaunā katlumāja ļaus nodrošināt prognozējamu tarifu turpmāk, sola domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Igors Prelatovs: “Mēs varēsim tarifu turēt no 40 līdz 50 eiro par megavatstundu.”
Lai īstenotu šo lieljaudas katlumājas izbūves projektu, „Daugavpils siltumtīkli” ņems aizņēmumu, kuram galvojumu deva pilsētas dome. To atbalstīja arī opozīcijas deputāti. “Šī katlumāja zināmā mērā būtu alternatīva šobrīd esošajām privātajam struktūrām, kas, visticamāk, aizietu prom, kad OIK iespēja beigtos. Tā arī būtu alternatīva tām iniciatīvām, kas bija saistītas ar atkritumu pārstrādes rūpnīcu. Šķeldas katlumāja ir atbalstāma. Mēs arī redzam, ka citās pilsētās notiek atteikšanās no dabas gāzes kā vienīgā izejmateriāla izmantošanas apkurei, kaut arī kopējās izmaksas ir lielas – 14,1 miljons eiro, no kuriem 40 % ir atbalstāmā daļa. Tomēr ilgtermiņā tas ir atbalstāms projekts, ko mēs domes sēdē arī atbalstījām,” sacīja Daugavpils domes deputāte Inguna Kokina.
Pieci miljoni eiro šajā projektā ir ES Kohēzijas fonda piešķirtais līdzfinansējumus.
Bet vēl kā ieguvums ar jauno šķeldas katlumāju, ko min visi šī projekta atbalstītāji, ir iespēja pilsētai pašai ražot siltumu. Pašlaik pusi nākas pirkt no privātajiem uzņēmējiem.
Ar jauno katlumāju pašvaldība nonāks monopolista lomā, bet no tā iegūšot sabiedrība.
“Pašvaldībai siltumenerģijas ražošanā zināmā mērā ir jābūt monopolam, jo tad mums ir droša, stabila un zema cena, ko mēs varam regulēt, lai iedzīvotājiem nav jāpārmaksā.
Pašreiz, jau kopš 2019. Gada, privātie kopumā pilsētai piegādā ap 50% siltumenerģijas, ne apkures sezonā – 5 mēnešus gadā, tas ir pavasaris- vasara – viņi piegādā visus 100%. Kopējie pārskatījumi pa pēdējiem 9-10 gadiem viņiem ir ap 60 miljoniem eiro. Savukārt no valsts kompensācijās par OIK viņi ir saņēmuši vairāk nekā 100 miljoniem eiro, kas nozīmē, ka OIK stāsts Daugavpilī ir nesis būtisku ļaunumu gan iedzīvotājiem, gan arī mūsu tarifa stabilitātei un arī siltumtīklu attīstībai,” sacīja Elksniņš.
Jaunā lieljaudas šķeldas katlumāja Daugavpilī varētu sākt darboties 2020. gada beigās, un tās darbības izdevīguma noteicošā loma nākotnē būs atkarīga no apkures izejmateriāla – šķeldas – cenas.
