Ārpus Rīgas

Bausku apsēduši krauķi

Ārpus Rīgas

Rēzeknes dzemdību nodaļā jauns aprīkojums, taču pieaug bažas par ārstu trūkumu

Daugavas krastos zosis izposta zemnieku sējumus

Daugavas krastos zosis izposta zemnieku sējumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pavasaros apsētos laukus burtiski pārņem tūkstošiem zosu, kas īsā mirklī izposta visu iesēto - graudzāles, pupas un zirņus, un pat dīgstošos  zālājus, sūrojas Daugavas krastos saimniekojošie lauksaimnieki. Tādos gadījumos zemniekiem atliek vai nu ieguldīt vēl līdzekļus un pārsēt jau iesēto, vai samierināties ar zaudēto, kas mērāms tūkstošos eiro. Turklāt šogad zosu postījumus izjūt pat vairāku desmitu kilometru attālumā no upes apsētie tīrumi.

Zemnieku saimniecības „Kļavas” saimnieka Viktora Kalāna kaimiņiene Elvīra zosu barus uz zemnieka laukiem pēdējā laikā redz ik dienas. Tas zemniekam, protams, nepatīk, jo pārlidojošo putnu nodarītais posts ir liels. “Viņi ēd absolūti visu, un tīrums tagad ir melns līdz pašai zemei. Kā ar pļaujmašīnu, tikai līdz pašai saknei,” stāsta zemnieks.

Agrāk šis zemnieks Daugavas krastos sēja graudus, kas tika izēsti, bet tagad sasēts zālājs. Taču arī tas nopostīs.

Turklāt šogad  zosu populācija pārlidojumos un attiecīgi postījumos izvērtusies plašākā teritorijā, radot nopietnus zaudējumus saimniecībai. “Ir lopi, un es pērku dārgu zāli, kas maksā vismaz četrus eiro kilogramā, un sēju barībai. Kur zosis baidās ganīties, tur pilnīgi zaļzelmenis, bet tālāk absolūti tīrs. Tas nozīmē, ka man nebūs 30% ražas,” stāsta Kalāns.

Tikmēr  Ilūkstes  novada zemniekam Maiguram Krievānam jau ne pirmo gadu zosis nodara postu iesētajiem pupu laukiem, un šogad arī  pat tajos laukos, kas ne tik tuvu Daugavai. “Tā kā kuilis iet pa kartupeļu rindu, tā tās [zosis] iet pa to rindiņu, ko atrod. Un, kad tās sāk dīgt, [zosis] tās izgrauj ārā un izmētā pa lauku. Parasti tas notiek tuvāk ūdeņiem, un ar tādu aprēķinu pupas sējām šeit, kur riņķī ūdeņu nav,. bet diemžēl [zosis] ir arī šeit,” saka saimnieks.

Edmunds, no kura šis zemnieks nomā lauku, ir mednieks. Viņš stāsta, ka zosis te parādījās jau otrajā dienā pēc pupu iesēšanas - ap pustūkstoti ik reizi. Kādreiz tikai suņi tās aizbiedē vai citi traucēkļi.

Tie  ir mēģinājumi  pašu spēkiem rast veidus cīņai ar uzlidojumiem, bet tas nav vienkārši atzīst Maigurs Krievāns, kuram pašam pupu lauks apsēts 16 hektāros. “Ir mēģinājuši zemnieki likt siena ķīpas uz lauka, un kādu laiku palīdzot. Bet tad tās atkal pierod divās trīs dienās un atkal nāk,” saka zemnieks.

Šajā pupu laukā vien nopostīti vismaz 10 hektāri, un tie  ir zaudējumi, kuru apmērs patiesībā vēl nav reāli zināms. Zosis vēl vismaz dažas nedēļas turpinās baroties un postīt apsētos zemnieku laukus. Zemnieki lūgs kompensāciju, bet cerības to saņemt nelolo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti