Kaļķu, Šķūņu, Tirgoņu, Torņa un Kungu iela. Tās ir tikai dažas Vecrīgas ielas, kur ir vismaz viens tukšs skatlogs. Agrāk telpās dega gaisma, bija jūtama ēdienu smarža, skatlogos bija izlikti suvenīri, kas aicināja cilvēkus ienākt. Tagad uz tumšajiem un putekļainiem logiem un durvīm daudzviet ir redzams piedāvājums telpas iznomāt un pievienots telefona numurs. Latvijas Radio devās Vecpilsētas ielās, lai uzzinātu, kā Rīgas un Latvijas sirdī redzamo vērtē iedzīvotāji.
"Mums, biznesiem, ir ļoti grūti, ja cilvēkiem pieder, ir ļoti grūti to saturēt. Tas nav iespējams mūsu situācijā. Tas jau cik gadus tā ir, un tas turpināsies un turpināsies," sacīja Kirils.
Vēsma norādīja, ka ir tukšuma sajūta: "No pusmūža cilvēkiem un no jaunākiem tas ir atkarīgs. Protams, arī kovids – tā mājās sēdēšana. Arī es biju aktīva pensionāre, tagad esmu palikusi pasīva," piebilda sieviete.
"Tas mani, protams, skumdina, bet, no otras puses, tas jau bija paredzams, kad sākās pandēmija un sekoja viss pārējais, kas ir noticis pēdējo divu gadu laikā," teica Anna.
Aigars Latvijas Radio norādīja: "Protams, tā ir problēma! Kaut kādai ekonomiskai aktivitātei ir jānotiek! Katram uzņēmējam vispirms ir jādomā pašam, kā viņš šajā situācijā tiks cauri.
Tā problēma nesākas un nebeidzas šeit Rīgā vai pie Latvijas robežas. Tas ir sācies un izplatījies kaut kur krietni tālāk pa visu pasauli. Tas nav tāds lokāls risinājums,
ka tagad Ekonomikas ministrija iesaistīsies un īstermiņā piedāvās kaut kādus risinājumus. Ir tāda problēma. Skatīties uz to globāli, plaši."
Kalēju ielā pie Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra ir vēl vairāk tukšu skatlogu. Tur līdz martam vēl bija "Restorāns 3".
"Vecpilsētā ir tik daudz ierobežojumu, ka ir ļoti grūti strādāt," Latvijas Radio skaidroja "Restorāna 3" konsultants un Pavāru mājas Līgatnē saimnieks Ēriks Dreibants.
Restorānam Kalēju ielā esot vajadzējis samazināt vasaras terasi, lai pa ielu varētu izbraukt ugunsdzēsēji. Turklāt pēc pulksten 12 dienā aizlieguma dēļ pie restorāna nebija iespējams piebraukt ar mašīnu pat darba vajadzībām. Daudzo ierobežojumu dēļ Vecrīga pēdējo gadu laikā esot pārvērtusies par "mirušu zonu".
"Kad bija [bijušais mērs Nils] Ušakovs, tad tos jautājumus varēja risināt, un būvvalde nāca pretim. Jaunā Rīgas dome atnāca, visu laiku saka, ka darbosies, darbosies, bet kaut kā nejūtas, izņemot to, ka uztaisa Rīgas restorānu nedēļu," pauda Dreibants.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijā atzina, ka pandēmijas sekas tagad vissmagāk izjūt tieši ēdināšanas uzņēmumi.
Rīgas vēsturiskajā centrā savu darbību ir beiguši aptuveni 10–20 uzņēmumi.
"Tūristu plūsma ir mazāka, un arī vietējo iedzīvotāju plūsma ir mazāka, un līdz ar to Vecrīga pārvēršas līdzīga spoku pilsētai," sacīja asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.
Problēma ir nonākusi arī līdz domes dienaskārtībai. Ātrais risinājums esot organizēt dažādus pasākumus, kas vairāk piesaistītu tūristus un vietējos cilvēkus. Pašvaldība neizslēdz iespēju uzņēmējiem rīkot arī kādus atbalsta konkursus.