Aptauju par iedzīvotāju finanšu pratību veikusi banka "Citadele". "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis stāsta – aptauja liecina, ka 41% iedzīvotāju nezina, kā tiek pārvaldīti viņu pensiju uzkrājumi, bet 12% nezina, kura iestāde pārvalda viņu uzkrājumu un cik viņi maksā pensiju pārvaldītājiem. Visneinformētākie ir iedzīvotāji no 18 līdz 29 gadu vecumam.
„Šie otrā līmeņa uzkrājumi iedzīvotājiem šķiet tādi nedaudz abstrakti, jo šo naudu ik mēnesi automātiski darba devējs caur sociālajām iemaksām novirza Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), kas savukārt 6% no sociālajām iemaksām pārskaita uz cilvēku izvēlēto 2. līmeņa pensiju plānu. Vai iedzīvotājs īsti neredz un nesajūt šos naudas līdzekļus? Taču ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, pieņemsim, ar 10–15 gadu darba stāžu, šis uzkrājums jau ir diezgan vērā ņemams, un tāpat atgādināšu, ka kopš 2018. gada ir iespējams norādīt mantinieku šim uzkrājumiem. Ja iedzīvotājiem kaut kas notiek un nesagaida pensionēšanās vecumu, tad šo uzkrājumu var atstāt mantojumā,” stāsta Purgailis.
Kāds bijis pērnais gads 2. pensiju līmeņa plānu ienesīgumos? Kopumā labs, jo pensiju plānu ienesīgums gadā palielinājās par 9%. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības departamenta direktore Evija Dundure skaidro – tas apliecina finanšu tirgus cikliskumu un to, ka pensiju plānu ienesīgums jāvērtē ilgtermiņā.
„Pagājušais gads bija raksturīgs ar to, ka ļoti strauji auga arī iemaksas 2. pensiju līmenī. Kopumā Latvijas iedzīvotāji iemaksāja 1,4 miljardus eiro, un uz gada beigām uzkrājums 2. pensijas līmenī bija 6 miljardi eiro. Pagājušais gads parādīja, ka ieguldījumi kapitāla vērtspapīros ir ar augstāku ienesīgumu. Akcijās un ieguldījumu fondos kopējais ienesīgums bija 12,3% gadā, savukārt ieguldījumi valsts obligācijās vai valsts parādzīmēs pagājušo gadu noslēdzām ar -1,3% ienesīgumu. Kopējais ienesīgums bija pāri par 9% gadā,” norāda Dundure.
Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikše stāsta, ka arī FKTK iepriekš veiktās aptaujas liecina, ka zināšanas par ieguldījumiem un pensiju sistēmu ir viens no finanšu pratības vājākajiem posmiem.
„2. pensiju līmenī mums katram tiešām tie uzdevumi ir veicami vairāki. Viens ir izvēlēties savas pensijas pārvaldnieku, otrs ir izvēlēties šo konkrēto ieguldījumu plānu. Tieši šim ieguldījumu plānam patiesībā ir ļoti liela nozīme, cik daudz naudas mums pensijas vecumā būs, un mēs varam izvēlēties vai nu šo konservatīvo plānu, kurā ir zems risks, bet arī zems ienesīgums, vai, piemēram, arī aktīvo plānu, kam ir augstāks risks, bet arī potenciāli augstāks ienesīgums, un visbiežāk gados jauni cilvēki izvēlas šos aktīvākos plānus. Bet tie, kuriem līdz pensijas vecumam ir palikuši apmēram pieci gadi un mazāk, tie savukārt izvēlas konservatīvos plānus, jo viņiem stabilitāte ir ļoti svarīga,” stāsta Brikše.
Aktuāls jautājums – cik lielas ir katra pensiju plānu pārvaldītāja komisijas maksas. Piemēram, "CBL Asset Management" saviem klientiem piedāvās jaunu pasīvo pensiju plānu vispār bez komisijas maksas. Evija Dundure no FKTK stāsta, ka mājas lapā "manapensija.lv" publicēti pensiju plānu ienesīgumi jau pēc komisijas maksas piemērošanas. Plānu izvēle ir plaša, un uzkrājumi tiek ieguldīti arī indeksu fondos un zaļajās investīcijās.
„Tas plānu skaits kļūst patiešām ļoti garš. Bet, no otras puses, jo lielāka izvēle, jo labāk mums, un lielāka konkurence galu galā ir labāka patērētājam. Protams, katru plānu pārvaldīt atsevišķi, tas arī izmaksā kaut ko, tomēr tādu zināmu dažādību saglabās pārvaldnieki, jo tomēr arī svarīgi, lai būtu vairāk aktīvi un mazāk aktīvi plāni, lai būtu visām gaumēm. Labā ziņa ir tā, ka šobrīd arī tiek virzīta likumdošanas iniciatīva, ka mēs varēsim vieglāk un ērtāk piekļūt informācijai par mūsu uzkrājumiem 2. pensiju līmenī varbūt pat caur internetbanku risinājumiem, bet tas vēl ir likumdošanas procesā,” norāda Dundure.
Informācija par pensiju plānu ienesīgumiem pieejama mājas lapā "manapensija.lv". Katrs pensiju plāna dalībnieks reizi gadā var mainīt pensiju plāna pārvaldnieku, divreiz gadā – pensiju plānu.
