Cenu sadārdzinājums un piegāžu kavēšanās, īpaši gada pirmajā pusē, bija liels izaicinājums būvniekiem, un daļa celtniecības līgumu tika pārskatīti, daļa līgumu – lauzti. Šobrīd situācija dažādos būvobjektos ir ļoti atšķirīga, tā notiekošo nozarē vērtē ''Valsts nekustamo īpašumu'' (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Viņš stāsta, ka ir objekti, kur pārskatītas celtniecības izmaksas un darbi turpinās, piemēram, Rīgas Jaunajā teātrī, kur sadārdzinājums bija 10%. Savukārt, līgums lauzts ar Valmieras teātra celtniekiem, kuru 50% sadārdzinājumu ''VNĪ'' uzskata par nepamatoti augstu.
"Valmieras Drāmas teātrī būvnieks ir atpalicis no būvniecības grafika – bija jābūt izpildītiem 50% no būvapjoma, bet ir izpildīti tikai 17%," skaidroja Griškevičs.
"Mēs esam pieņēmuši lēmumu par līguma izbeigšanu ar esošo būvnieku, lai jau pēc iespējas ātrāk varētu veikt jaunu iepirkumu un teātris varētu atgriezties savā mājvietā un uzsākt darbu pēc iespējas ātrāk.
Bet, ja mēs paskatāmies, kas notiek būvniecības tirgū tajos projektos, ko vada un attīsta ''VNĪ'', šis pieaugums ir ļoti dažāds. Tas ir atkarīgs no tā, kad projekts konkrēti ir uzsākts un attiecīgi no projekta sarežģītības, cik daudz projektā tiek izmantoti noteikti būvmateriāli – dzelzs vai koks, vai kādi citi – un līdz ar to tas pieaugums vai objektīvais sadārdzinājums ir ļoti dažāds un svārstās līdz 40%."
Pērn celtniecības materiālu cenu straujo kāpumu ietekmēja pandēmija, vērtē "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Tā kā ierobežojumu dēļ nebija pieejami daudzi pakalpojumi, bija liels pieprasījums pēc precēm, savukārt šobrīd pasaulē būvmateriālu cenas sāk samazināties.
"Cilvēkiem ierobežoja iespējas tērēt naudu pakalpojumiem, viņi attiecīgi vairāk tērēja precēm. Līdz ar to visāda veida preču ražošanas izmaksas cēlās, grūtības bija ar piegādēm, transportēšanas izmaksu kāpums.
Visstraujākais cenu pieaugums, iespējams, bija koksnei. Vienubrīd cenas auga pat par 60% gadā, tāpat pasaulē stipri sadārdzinājās metāli, tērauds, tērauda armatūra. Tagad jau tas viss ir sācis mainīties.
Zāģmateriālu cenas būs samazinājušās par 40%, savukārt svarīgākajiem metāliem – tērauds, varš, alumīnijs – būs kādi 30% apmēram. Bet celtniecības izmaksu datos mēs vēl redzam līdz šim bijušo cenu kāpumu," situāciju raksturoja Strautiņš.
Kāpēc cenu samazinājumu būvmateriāliem neredzam pie mums? Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs skaidro, ka būvniecībā daudzi līgumi tiek slēgti vismaz uz gadu.
"Tad, kad cenas kāpa augšā, tas bija marts, aprīlis, maijs, bija būvdarbi jāturpina, un būvnieki bija spiesti slēgt līgumus par dārgākām cenām. Un tās piegādes šiem materiāliem ir notikušas tagad, un atkal tas ir neizdevīgi, ir jau pārmaksāts," stāsta Grīnbergs. "Pozitīvi, ka valsts un pašvaldības kā pasūtītāji ir sapratuši, ka šīs straujās pārmaiņas ir tādas, ko būvnieki vieni paši nevar atrisināt, jāmeklē risinājums ir kopīgi. Bet ir būves, kur šis risinājums nav atrasts un vienīgais risinājums tad ir līguma laušana, kas ir ļoti neizdevīga jebkurai pusei. Ja mums nebūtu kovida sekas, ja mums nebūtu šīs cenu svārstības, kas savā ziņā šogad daudzus investorus un daudzus projektus nobremzēja, tad tas pieprasījums pēc darbaspēka būtu ārkārtīgi augsts un būvnieki būtu spiesti, lai piesaistītu darbaspēku, maksāt vēl lielākas algas. Tā kā es vērtēju, ka 10% palielinājums ir samērīgs.
Noteikti, ka algas celsies tāpat kā citās tautsaimniecības nozarēs, jo to jau izsauc visu pārējo resursu sadārdzināšanās, tai skaitā enerģijas, tai skaitā pārtika un viss pārējais.
Un tas, ka būvniecībā darbaspēka piedāvājums ir mazāks nekā pieprasījums, arī, protams, rada šo izmaksu sadārdzinājumu."
Algu jautājums, protams, ir būtisks ne tikai skolotājiem vai mediķiem, bet arī būvniecības jomā strādājošiem. Šogad strauji auga būvmateriālu izmaksas, ne tik strauji – algas, bet nākamgad situācija būs pretēja, domā "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
"Jau nākamgad, aiznākamgad mēs redzēsim izejvielu cenu kritumu, bet algas turpinās augt. Lai arī gaidāma recesija, tomēr darba tirgus Latvijas daļā, kur tiek radīta vairāk nekā puse Latvijas ekonomikas – tas ir Rīgā un tās reģionā, vismaz šajā Latvijas daļā liela darba tirgus krīze nav gaidāma, algas turpinās pieaugt.
Tāpat arī dažādi politiski lēmumi – minimālās algas celšana, tas viss turpinās uzturēt algu kāpumu."
Nākamgad vismaz daļa no celtniecības materiālu izmaksām samazināsies, bet palielināsies darbaspēka izmaksas.
