"Es šorīt pirmo reizi mūžā raudāju rēķina dēļ," vaļsirdīgi atzina Dārzkopības institūta direktore Inese Ebele. Par augustu viņiem jāmaksā 16 990 eiro.
Salīdzinājumam – pagājušajā gadā kopā visos 12 mēnešos samaksāti 40 tūkstoši eiro. Tagad augustā vien jāmaksā gandrīz 17 tūkstoši eiro.
Ar esošo finansējumu jauno rēķinu samaksāt nevar. "Mums ir vajadzīga reanimācija. Lai varam maksāt cilvēkiem algas un komunālos rēķinus, jo citādāk mēs uzsākam ripošanu no kalna," atzina Ebele.
Elektrība īpašiem ledusskapjiem
Institūtā elektrību patērē daudz. Aukstuma kamerā glabājas visas Latvijā audzētās ābolu šķirnes. Īpašos ledusskapjos -80 grādos glabājas augu slimību ierosinātāji. Var teikt, tā ir patogēno sēņu un baktēriju banka pētījumiem.
"Mēs tos uzturam dzīvus, lai varētu ņemt ārā, atjaunotu augšanu un turpinātu pētījumus. Tie nav aktīvi un spēj ilgstoši saglabāt savas īpašības," skaidroja Augu patoloģijas nodaļas vadošā pētniece Inga Moročko-Bičevska.
Ja šos ledusskapjus atslēgtu no elektrības, zinātniekus atmestu pagātnē. "Mums būtu jāsāk visi pētījumi no jauna, ja pazaudētu šīs kolekcijas. Desmitiem zaudēti gadi," piebilda pētniece.
Savukārt laboratorijās, kur pēta ķīmiskos savienojumus augļos un ogās, iekārtām būtiska ne vien strāva, bet arī nemainīgs mikroklimats. "Elektrība patiesībā mums nozīmē visu, jo jebkura iekārta strādā ar elektrību. Un ne tikai ar elektrību. Jebkurai nepieciešami apstākļi: siltums, mitrums. Un, ja tā nav, mūsu pētījumi būs ļoti apdraudēti," pastāstīja Pārstrādes nodaļas vadošā pētniece Dalija Segliņa.
Institūta budžeta lielāko daļu veido ienākumi no dažādiem Eiropas projektiem. Elektrības sadārdzinājums to tāmēs nav ierēķināts. Ja projektu apturēs, būs jāatdod visa nauda.
"Jā, mums viss finansējums būs jāatgriež atpakaļ. Un mēs savu atpazīstamību līdz ar to zaudēsim, ja nespēsim izpildīt," norādīja Segliņa.
Doma, ka jāaptur darbs tāpēc, ka nav naudas elektrībai, institūtā strādājošos biedē. Bet jostu vēl vairāk savilkt nav iespējams.
"Esam veikuši optimizāciju, bet mēs nevaram izslēgt iekārtas.
Līdzīgi kāpj gāzes cenas, mums bija 10 000 eiro gadā, nu jau ir 64 000 eiro ar vēl lielāku tendenci. Ir būtiski, es aicinu atvērt atbalsta pasākumus un meklēt ārkārtas līdzekļus, lai Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas tiktu glābtas," sacīja institūta direktore.
Ar palīgā saucienu institūts vērsīsies abās ministrijās, kam ir pakļauts – gan Zemkopības, gan Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Par atbalstu varētu lemt valdība
Līdzīgā situācijā kā Dārzkopības institūts Dobelē ir arī daudzas citas iestādes.
Zemkopības ministrijā skaidroja, ka jau piektdien, 9. septembrī, tiks apzināta padotības iestāžu situācija ar rēķinu apmaksu. Un, tā kā ministrijas rīcībā nav līdzekļu strauji augošo rēķinu nomaksai, visticamāk, jautājums par atbalstu valsts iestādēm būs jāskata visiem ministriem kopā pie valdības darba galda.
Signāli par to, ka ir grūtības ar strauji augošo rēķinu apmaksu, pienāk arī no dažādām profesionāli tehniskajām skolām. Tāpat lieli izdevumi ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei. To, kāda ir situācija padotības iestādēs, ministrija vērtēs. Vispirms ir jāzina, cik daudz naudas trūkst.
"Noteikti meklēsim, ko pieaicināt no IZM, ko no Ekonomikas ministrijas. Skaidrs, ka jāmeklē kopīgs risinājums. Viena lieta ir taupības pasākumi, kas tiks ieviesti. Un jau tiek. Bet otra lieta – tie pasākumi, kas vērsti, lai samaksātu šos rēķinus. Jo gada sākumā ar šādu situāciju neviens nebija rēķinājies. Šī problēma ir kompleksa,
tā nav tikai Zemkopības ministrijā, tā ir visās ministrijās. Un skaidrs, ka tas risinājums būs jārod Ministru kabinetā.
Un, ja būs nepieciešams, skaidrs, ka mēs lūgsim papildu līdzekļus. Bet, lai to zinātu, mums ir jāizdara savs mājasdarbs," sacīja zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība).
Iepriekš vairākkārt izskanējušas bažas par to, kā strauji augošos maksājumus spēs veikt slimnīcas, policijas iecirkņi un citas valsts un pašvaldības iestādes.
