Mačiņš izrāda vietu, kur tiek sagatavoti burkāni, lai tos glītus un nomazgātus nogādātu veikalu plauktos. Zemnieks stāsta, ka galvenokārt strādā ar vairumtirgotājiem gan Latvijā, gan Lietuvā.
Zemnieku saimniecībā „Kalmes” audzē dažādus dārzeņus - burkānus, kāpostus, gurķus un kartupeļus. Par samazināto PVN likmi dārzeņiem, augļiem un ogām viņam ir savs skatījums un pieredze.
„Skatos ļoti pozitīvi, kaut gan presē lasām dažādus viedokļus. Kādam liekas, ka cena nav samazinājusies, bet mums – dārzeņu audzētājiem - ir vieglāk konkurēt ar ievesto produkciju. Mēs cenu līgstam par preci bez PVN, un tad ir svarīgi, vai tiek pielikti 5% vai 21 %. Nezinu, kā valdībai ar ieņēmumiem, bet mums vieglāk konkurēt,” atzina saimnieks.
Kopš PVN likmes samazināšanas dārzeņiem, augļiem un ogām no 21% līdz 5% reģistrēto PVN maksātāju skaits augļkopības un dārzeņkopības nozarē no 2018. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 1. janvārim ir pieaudzis par 12 nodokļu maksātājiem no 405 līdz 417, savukārt augļu un dārzeņu pārstrādes nozarē – par 9 nodokļu maksātājiem no 69 līdz 78.
Būtiska pozitīvā ietekme ir novērojama arī PVN noteiktās kārtības ievērošanā, proti, izmaiņas normatīvajos aktos arvien veicina godprātīgu uzņēmējdarbību, padarot sistēmu caurskatāmāku, savukārt negodprātīgu rīcību – par neizdevīgu, uzskata Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Tikmēr Jūrmalciema puses zemnieks Vilnis Mačiņš uzskata, ka ar PVN likmes samazināšanu Latvijā vien nepietiek, ilgtermiņā domājot, joprojām aktuāls ir jautājums par tā saukto pelēko zonu, kas ietekmē tirgu.
„Man šķiet, ka vēl stingrāk jāskatās uz tiem, kas vispār nemaksā nodokļus, kuriem ir pilnīgi vienalga, vai ir PVN vai nav. Tādu mums ir ļoti daudz, gan Liepājas pusē, gan Rīgā, kur vēl vairāk,” apgalvoja Mačiņš.
“Tas vienmēr tā ir bijis, bet tas ir ļoti aktuāli, it īpaši laikā, kad mums tik daudzām lietām vajadzīgi papildu līdzekļi. Ar to nelegālo ievešanu Latvijā mums daudz naudas aiziet budžetam garām,” sacīja Mačiņš.
Vērtējot aizvadīto sezonu, dārzeņu audzētājs no Nīcas novada stāsta, ka atšķirībā no citām vietām Latvijā, Jūrmalciemā esot paveicies. Ja citiem aptrūkušies burkāni, tad Vilnis Mačiņš par burkānu daudzumu nevar sūdzēties.
„Burkāni un visa raža izauga šogad labi. Sausums bija vairāk Kurzemes vidienē. Mums daļu ražas paglāba lietus. Nedaudz mazāk bija nekā citus gadus, piemēram, kāposti,” stāstīja zemnieks.
Regulāri tiek domāts par attīstību, tāpēc tiek izmantota iespēja piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, īstenojot projektus, tiek domāts arī par tehnoloģijām, kas ļauj sagatavot dārzeņus veikaliem.
„Realizējam projektus, ir par dārzeņu pārstrādi, dārzeņu novākšanas iekārtas pirktas u.c. Burkānus, piemēram, tikai mazgājam, jo vairumtirgotājiem patīk, ka dārzeņi ir tīri un safasēti ar precīzu svaru,” klāstīja Mačiņš.
Februāra nogalē varētu sākties pirmie sēšanas darbi siltumnīcās, lai varētu sākt sagatavoties nākamajai sezonai.
