Šķirošanas cehā viena aiz otras piepildās kastītes ar tepat „Mazgrāvīšu” saimniecībā augušiem tomātiem, kuri kvalitātes un izskata ziņā ir pat pārāki par ārzemju līdziniekiem, bet uzvarēt konkurences cīņā traucē ražošanas izmaksas, par kuru samazināšanu tiekot domāts gan dienu, gan nakti.
Lielākās izmaksas ir apkure, un šogad tā beigta vien jūlijā, jo sārtie skaistuļi esot ļoti cimperlīgi pret temperatūras maiņām. „Mēs jau tā izmantojam vislētāko kurināmo, plēves maksimāli izmantojam, cik vien iespējams ilgi un konstrukcijas taisām paši. Labas kvalitātes konstrukcijas var arī Eiropā nopirkt, bet tās dārgi maksā,” skaidro „Mazgrāvīšu” saimnieks Andris Bite.
Ražošanas izmaksas, kuras mūsu zemniekiem palielina gan salīdzinoši mazās subsīdijas, gan augstās minerālmēslu cenas, kā galvenā problēma, lai izkonkurētu no patērētāju galdiem importa brāļus, ir arī citiem dārzeņu audzētājiem.
Mēģinot vismaz noturēt pašizmaksu esošajā līmenī, „Dižskudru” saimniecībā siltumnīcu apkurināšanai tiek audzēti graudaugi.
„Ķimikālijām, kūdrai ir pieaugusi cena, tāpēc meklējam kaut ko, kur mēs varētu [ietaupīt]. Un tie šobrīd ir salmi, bet tikai tad, ja pats savāc salmus, nevis pirktos,” atklāj z/s „Dižskudru” pārvaldniece Līga Pudņika.
Pieredzi pārņemt uz Iecavu brauc arī tie, kuri vēl tikai domā, kā kļūt par lielu saimniecību. Ko pamācīties esot, bet sapņu īstenošanai nepieciešams finansiāls atbalsts, ko mazajiem saņemt nav vienkārši. „Es arī pati esmu rakstījusi projektus, kas man nav gājuši cauri. Kaut kādas astītes pietrūkst un nekas nenotiek. Gribēju vairāk siltumnīcas celt, nekas nesanāca,” stāsta Irēna Pērkone, dārzeņu audzētāja no Nīcas novada.
Projekti uzņēmējdarbības uzsākšanai un mazo saimniecību attīstībai tiks pieņemti no 3.septembra, un tam paredzēts gandrīz 21 miljons eiro.
