Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Ivetu Dzīvīti-Krišāni

Rīta Panorāma

"Veļas mazgātava Trešās un Ozolu ielas krustojumā"

Dārzeņu audzētāji joprojām izjūt embargo sekas

Dārzeņu audzētāji joprojām izjūt embargo sekas; ministrs mudina kooperēties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pagājušajā gadā Krievija noteica aizliegumu savā teritorijā ievest virkni produktu no Eiropas. Krievijas noteikto embargo ātri vien izjuta Latvijas dārzeņu audzētāji. Sekas ir jūtamas arī tagad pavasarī, kad jāgatavojas stādīšanas un sēšanas darbiem. Tikmēr zemkopības ministrs mudina dārzeņu audzētājus kooperēties.

Veikalu plauktos jau nonākuši pirmie Latvijā izaudzētie gurķi. Tomēr dārzeņu audzētāji ar bažām raugās uz šo gadu, jo vēl aizvien izjūt iepriekšējā gadā noteiktā Krievijas embargo sekas. Sankciju rezultātā dārzeņu cenas Latvijā kritušās par 30-50%. Kamēr pircēji var priecāties, tikmēr audzētājiem tas rada raizes, jo peļņa bijusi krietni mazāka par gada sākumā plānoto.

„Ir diezgan daudz zemnieku, kuri vēl nezina, vai varēs nopirkt sēklas, vai pietiks nauda. Daļai, iespējams, naudas pietrūks, un tas nozīmē, ka pastāv risks samazināt platības, jo nav vērts nopirkt lielai platībai sēklas un pēc tam, lai to iesētu - kaut vai degviela pietrūks, lai varētu uz lauka izbraukt,” stāsta kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa.
Lielu atbalstu audzētājiem aizvadītajā gadā devis zaļais iepirkums, kas ļauj pašvaldības un valsts iestādēm iepirkt nevis lētāko produkciju, bet tuvāko – tas nozīmē no vietējiem zemniekiem.

Kooperatīvā sabiedrībā „Baltijas dārzeņi” spriež, ka valsts varētu vēl vairāk nākt pretī, piemēram, samazinot nodokļus. „PVN ir viens no parametriem, ar kuru legāli Latvijas valsts var palīdzēt saviem ražotājiem. Viens ir subsīdijas no Eiropas un valsts, bet tur mums ir grūti cīnīties ar veco Eiropu, un otra ir nodokļi. Viens ir darbaspēka nodokļi, un otrs ir PVN,” saka kooperatīva izpilddirektors Jānis Bušs.

Zemnieku cerības uz Pievienotās vērtības nodokļu (PVN) samazināšanu svaigajiem produktiem ir niecīgas. Biedrības „Latvijas dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš spriež, ka vieglāk ievērojamo cenu kritumu ir pārdzīvot daudznozaru uzņēmumiem, kuri blakus dārzeņu audzēšanai nodarbojas ar papildu biznesiem. „Nevajag nokārt degunu, vajag mēģināt atkal darīt. Ļoti labi būtu, ja viens otrs zemnieks varētu vieglāk tikt pie apgrozāmiem līdzekļiem ražošanas uzsākšanai. Firmas piedāvā  gan minerālmēslus, gan sēklas uz parāda, bet tad ir lieli procenti jāmaksā. Ja ir uzņēmība, tad ražošanu var uzsākt. Un jāsaka, ka ar šo gadu dārzeņu audzētājiem ir ļoti nopietns Eiropas atbalsts, kas ir papildus platību maksājumiem un visam pārējam,” saka Bērziņš.

Eksperti arī spriež, ka vieglāk būs izdzīvot, ja audzētāji savā starpā kooperēsies. Otra iespēja ir meklēt šaurus nišas produktus. Un jāatceras, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā vienmēr priekšroku tomēr ir devuši  vietējiem dārzeņiem, nevis importa produkcijai. 

Tikmēr zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) mudina dārzeņu audzētājus kooperēties: „Būtu ļoti labi, ja kooperatīvi savā starpā labāk saprastos, mēģinātu kopīgi risināt pārdošanas problēmas lielajos tīklos.”

Ministrs intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” norāda, ka lielveikalu tīkli neatsakot vietējo dārzeņu audzētājiem, taču problēmas sagādā piegāžu precizitāte un spēja nodrošināt nepieciešamos apjomus. 

Kooperācijas sistēmā esot iesaistījušies tikai 5% no visiem Latvijas dārzeņu audzētājiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti