Ja krīze ieilgs, mēs varam izaudzēt dārzeņus, bet līdzšinējā prakse liecina, ka brīvajā tirgū tos eksportē un vajadzības gadījumā arī importē, norādīja Lazdiņš.
Viņš sacīja, ka Latvijas tirgus nodrošināšanai būtu nepieciešami līgumi ar mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem, kas garantētu, ka nākamajos 12 mēnešos apgāde būtu nodrošināta.
Stingrāki līgumi nepieciešami, jo ražotājiem jāzina, vai investēt glabāšanā, domāt par to, vai arī piekopt ātru realizāciju, lai sastrukturētu ražošanu un pircēji zinātu, ka piegāde būs, produkcija būs pieejama, skaidroja Lazdinš.
Audzētāji pauduši savu vēlmi tirgotājiem, bet pagaidām “neredzējām no tirgotājiem degsmi to risināt”, atzina Lazdiņš.
Viņš arī norādīja, ka tas “nav biznesa projekts, tas ir patriotiskais projekts sabiedrības apgādei, tas ir pārtikas drošības jautājums”.
Lazdiņš arī pastāstīja, ka neviens no biedrības aptaujātajiem audzētājiem pašlaik nav apgalvojis, ka plāno palielināt kādu kultūru platības, visi plāno stādīt dārzeņus iepriekšējās platībās.
Tikmēr Zemkopības ministrija (ZM) paziņojumā medijiem uzsvēra, ka pārtikas nodrošinājuma jomā Latvijas pārtikas ražotāji un lauksaimnieki pilnībā spēj nodrošināt iedzīvotāju pieprasījumu pēc pārtikas gan visās pamata pārtikas produktu grupās, gan arī spēj nodrošināt pārtikas produktu izplatīšanu. Pārtikas produkcija Latvijas uzņēmumos tiek saražota vairāk, nekā nepieciešams, pārtikas ķēdes ikdienā turpina sekmīgi strādāt un par produktu piegādi un pieejamību nav bažu.
ZM aicina iedzīvotājus savam ikdienas uzturam izvēlēties Latvijā ražotos pārtikas produktus. Latvijā ražotā pārtika ir droša un kvalitatīva. Pērkot vietējo produktu, mēs šajā grūtajā ekonomiskajā situācijā atbalstām ne tikai mūsu ražotājus, bet visu tautsaimniecību un valsti.
Daži fakti par Latvijā saražoto pārtiku un vietējo patēriņu:
- Latvijā ir vairāk nekā 58 000 lauksaimnieku un 1230 pārtikas ražotāju, kas kopumā gadā saražo lauksaimniecības produktu 1,4 miljardu eiro vērtībā un pārtikas produktus 1,6 miljardu eiro vērtībā.
- Latvijā gadā saražo vairāk nekā 300 000 tonnu miltu, pārslu, putraimu un citus miltrūpniecības produktu, no kuriem Latvijā patērējam tikai 10 %.
- Latvijā gadā saražo 41 000 tonnu zivju konservu, no tiem patērējam tikai 10 %.
- Maize Latvijā tiek izcepta vairāk nekā 78 000 tonnas gadā, no tās paši patērējam 90 %.
- Sieru Latvijā saražo 48 000 tonnas gadā, no tā paši patērējam 50 %.
KONTEKSTS:
Ārkārtējā situācija Covid-19 ierobežošanai Latvijā izsludināta līdz 14. aprīlim. Cīņai ar vīrusu noteikti aizvien stingrāki ierobežojumi, mācībām skolās jānotiek attālināti, atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, brīvdienās daļēji slēgti tirdzniecības centri. Noteikti arī jauni pulcēšanās ierobežojumi, ārpus mājām vienkopus ļaujot atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem vai ģimeni.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēti pieci inficēšanas gadījumi cilvēkiem, kuri nav bijuši ārzemēs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 slimniekiem, kas nozīmē, ka vīruss cirkulē sabiedrībā.
Līdz 2. aprīlim Latvijā ar Covid-19 saslimušo skaits sasniedzis 458. No tiem 32 pacienti stacionēti, tai skaitā 29 ar vidēju slimības gaitu, trīs ar smagu slimības gaitu.
