Lai izturētu ziemu, ar Latvijas dārzeņu ražu var arī nepietikt, jo vidēji tā būs par 30% mazāka. Lai gan uzlijis lietus un, piemēram, kartupeļi "ir saņēmušies", "tas, kas ir nokritis pavasarī pēc stādīšanas, tam lietus nepalīdzēs", stāstīja Strazdiņa.
Viņa skaidroja, ka aptuveni 30 centimetri augsnes ir bez ūdens. Tādējādi izdzīvo tie augi, kam ūdens pietiek, bet tie, kas ir prasīgāki, iznīkst.
Pēc Strazdiņas teiktā, aizgājusi bojā pat 80% selerijas un puravu ražas. Līdz 30% iznīkuši kāposti, ziedkāposti un citi kāpostveidīgie. Tāpat varētu būt biešu un burkānu iztrūkums.
Dārzeņu audzētāji gaida lietu, kas varētu palīdzēt augiem, kuri vēl ir glābjami. Tāpat viņi domā arī par laistīšanu. Strazdiņa gan norāda uz lielu problēmu, ja visi lauksaimnieki ķersies pie laistīšanas - nav ne pieejas ūdeņiem, ne infrastruktūras. "Ja taisītu dziļurbumus un sāktu laistīt laukus visi, tad ūdens mums pietiktu aptuveni vienu nedēļu. Ja ūdeni ņemtu upēs, tad - divas nedēļas," stāstīja Strazdiņa
KONTEKSTS:
Šogad kopš maija Latvijā ilgstoši valdījis sausums, kas ir izkaltējis dažādas kultūras, vietām iznīcinot, iespējams, pat vairāk nekā pusi no gaidāmās ražas. Īpaši valgmes trūkumu izjūt dārzkopji, dārzeņu audzētāji un graudkopji.