Darījumi ar kartēm liecina – nedēļu pirms svētkiem vērojams pirkumu bums

Tirdzniecības ierobežojumi pirmssvētku laikā atspoguļojas karšu norēķinu statistikā. Proti, Latvijas lielākās komercbankas apliecināja, ka nedēļu pirms ierobežojumu stāšanās spēkā ievērojami pieauga karšu norēķinu apjoms, un to dēvē pat par pirkumu bumu. Vēl viena tendence: tērēt vairāk, bet iepirkties retāk. 

Darījumi ar kartēm liecina – nedēļu pirms svētkiem vērojams pirkumu bumsLinda Zalāne
Lai gan kopējie tēriņi ar bankas kartēm šajā decembrī iepretim 2019. gadam ir sarukuši, izteikta tendence ir pirkuma apmēra pieaugums. Proti, cilvēki iepērkas retāk, bet par lielāku summu, atzina aptaujātie komercbanku pārstāvji.

 

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš stāstīja, ka patēriņš pārbīdījies no pakalpojumiem, kur kritumus ir ap 20%, uz precēm. Īpašs rekords karšu darījumos bija nevis īsi pirms svētkiem, bet nedēļu ātrāk.

"Nedēļā, pirms tika ieviesti šie stingrākie ierobežojumi attiecībā uz tirdzniecību, no 14.–20. decembrim tēriņu apjoms tiešām bija ļoti liels.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tieši tā nedēļa bija plus 30% precēm. Cilvēki, redzot, ka nevarēs doties uz veikaliem svētku laikā, pirkumus izdarījuši ātrāk. Bija redzams ļoti liels apgrozījums.

Pēdējos divos gados tieši šī nedēļa bija absolūts rekords," atzina Āboliņš.

"SEB bankas" pārstāve Elīna Neimane stāstīja, ka galvenā tendence pandēmijas laikā kopumā un arī pirms svētku laikā: cilvēki iepērkas retāk, bet vienā reizē iztērē vairāk. Kopumā, ja decembra karšu darījumu skaitu salīdzina ar 2020. gada novembri, tad tas nav ļoti mainījies, pat samazinājies par 3%. Tomēr arī "SEB bankas" klientiem karšu darījumu bums bija novērojams nedēļā no 11. līdz 18. decembrim.

"Ar "SEB bankas" izdotajām maksājumu kartēm kopumā ir veikti 1,9 miljoni karšu darījumi par kopējo summu 75 miljonu eiro apmērā. Savukārt jau nedēļu vēlāk, kad bija svētku nedēļa, tad darījumu skaits nebija būtiski krities, bet darījumu kopējā summa ir mazāka, kas liecina, ka tiek veikti darījumi par mazākām summām. Bet kopumā, ja mēs salīdzinām ar 2019. gada decembri, tad 2020. gada decembrī ir veikts par aptuveni 15% karšu darījumiem mazāk," atzina Neimane.

Arī "Swedbank" ekonomiste Līva Zorgenfreija apliecināja, ka pandēmija šī gada svētku tēriņus ietekmēja un kopumā iztērētā summa saruka par 8% iepretim 2019. gada decembrim. Ja salīdzina ar aprīli, kad bija pirmā ārkārtējā situācija, tad kritums bija par 18%. Tomēr pirmssvētku laikā vēlme tērēt nemazinājās, un tā bija īpaši augsta brīdī pirms tirdzniecības ierobežojumu stāšanās spēkā. Tomēr vēl viena tendence ir e-komercijas pieaugums.

"Diezgan būtiski ir palielinājies tās svars kopējā apgrozījumā, kopējos karšu tēriņos.

2019. gada beigās e-komercijas apjoms karšu darījumos bija aptuveni 10%, bet 2020. gada izskaņā šis apjoms jau pieauga līdz 14%. Tomēr kopumā tas vēl aizvien ir maz uz kopējā fona, bet palielinās.

Neliels īpatsvara palielinājums bija arī pirmās ārkārtējās situācijas laikā, bet tas, ko mēs novērojām, ka, līdzko dzīve kļūst normālāka, tad attālinātie pirkumi vairs nav tik aktuāli un to apjoms atgriežas 2019. gada līmenī," stāstīja Zorgenfreija.

Savukārt "Luminor" bankas attīstības vadītāja Baltijā Jekaterina Ziniča akcentēja, ka pēdējā gada laikā ir ļoti strauji pieauguši bezkontakta norēķini.

"Pēdējā ceturksnī mēs redzam, ka vairāk nekā 70% no visiem norēķiniem notiek ar bezkontakta kartēm. Šī funkcionalitāte kļuvusi vairāk pieprasīta pavasarī, tad, kad tika pieņemts lēmums palielināt viena maksājuma limitu no 25 uz 50 eiro. Tagad tiešām iedzīvotāji ļoti izmanto šo iespēju un lieku reizi nepieskarās POS termināļiem," klāstīja Ziniča.

Līdz ar to arī augusi vidējā summa – vienam darījumam tā palielinājusies aptuveni par trešdaļu salīdzinājumā ar 2019. gadu.

KONTEKSTS:

Ministru kabinets 2020. gada decembra vidū apstiprināja papildu ierobežojumus rīkojumā Covid-19 izplatības mazināšanai, aicinot cilvēkus svētkus svinēt tikai savās mājsaimniecībās. Tostarp noteikti papildu ierobežojumi tirdzniecībai no 19. decembra, vienlaikus ļaujot svētkos tirgot alkoholu un tabaku. Ierobežoti arī klātienes pakalpojumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt