Kādas ir darba ņēmēja tiesības, veicot darbu attālināti? Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jurists Kaspars Rācenājs skaidroja – Darba likumā ir noteikts, ka darba devējam jāsedz izdevumi, kas saistīti ar darba vietas iekārtošanu, arī attālinātā darba vietā – mājās.
"Pirmais risinājums ir, ka darba devējs to iekārtojumu, kas šobrīd ir darbā, aizved darbiniekam uz mājām. Ja šādu iespēju nav, tad darba devējam ir jāsagādā nepieciešamais inventārs.
Darbinieks pats nevar aiziet uz veikalu, nopirkt dārgāko galdu un teikt – apmaksājiet! Par šiem izdevumiem ir jāvienojas.
Darbiniekam, strādājot no mājām, protams, rodas papildu izdevumi. Ja viņam pieslēdz printeri, datoru, telefons tiek lādēts un elektrība patērēta. Tie ir izdevumi, kas praksē rodas. Jautājums – vai tie ir 2, 4, 7 vai 11 eiro? Šajā gadījumā darbiniekam, saprātīgi spējot pierādīt šos izdevumus, ir tiesības prasīt, lai darba devējs tos atlīdzina. 2021. gadā likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir veiktas izmaiņas, kas bez attaisnojošu dokumentu – čeku iesniegšanas, ļauj 30 eiro apmērā segt darbinieka papildu izdevumus. Ja puses nevar vienoties un darbinieks uzskata, ka darba devējs viņam nevar nodrošināt pienācīgu darba vietu mājās, viņam ir tiesības atteikties no attālinātā darba un teikt – dodiet man iespēju strādāt no darba vietas," klāstīja LBAS pārstāvis.
Ja darbs tiks turpināts klātienē, vienā kabinetā drīkstēs atrasties tikai viens darbinieks, savukārt, atvērtā birojā jānodrošina vismaz 15 kvadrātmetri, kā arī nepieciešamie individuālie aizsardzības līdzekļi.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone stāstīja, ka ir ražošanas uzņēmumi, kur attālinātais darbs nav iespējams, bet lielākā daļa no privātajā sektorā strādājošajiem jau strādā attālināti.
"Pamatlietas ir dators, interneta pieslēgums un programmatūra. Mēs esam runājuši, ka uz digitalizāciju pāriesim lēnām divu gadu laikā, tad šobrīd dzīve piespiež to izdarīt ļoti ātri. Darba devējs ar darba ņēmēju vienojas, kādā veidā darbu organizē un arī par izdevumiem, ja tādi rodas. Šobrīd regulējumā ir ielikti 30 eiro, ko neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Mēs esam teikuši par administratīvo slogu šo izdevumu kompensēšanas mehānismā, jo tur ir tāds proporcionalitātes princips, kas sarežģī ieviešanas mehānismu.
Jo mazāk administratīvā sloga, jo tas būs motivējošāk gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem," teica LDDK pārstāve.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente Elīna Rītiņa stāstīja, ka vairāk nekā 60% LTRK biedru jau strādā attālināti, to gatavojas darīt vēl 18%. Arī viņa uzsvēra, ka jānovērš administratīvie šķēršļi kompensāciju izmaksai darbiniekiem.
"30 eiro, kas bija likumā paredzēti, ir tajos gadījumos, ja uzņēmums grib izmantot vienkāršāk administrējamu maksājumu izmantot. Ko ir svarīgi izdarīt iespējami drīz, lai vēl vairāk uzņēmumu motivētu, – jāprecizē pienākums uzskaitīt, cik dienas darbinieks ir attālināti vai klātienē, tamdēļ rēķināt proporcionāli šo kompensāciju jeb papildus maksājumu. Otra lieta – šis regulējums ir īstermiņa uz vienu gadu. Regulējums it kā ir, bet tas ir administratīvi sarežģīts. To var ātri noprecizēt un pārlikt uz pamatlikumu. Patiesībā gan no LTRK, gan LDDK ir iesniegti precīzi priekšlikumi redakcijām likumā, kā šos šķēršļus novērst un motivēt uzņēmumu vēl vairāk pievērsties attālinātajam darbam, protams, tiem, kam tas ir iespējams," sacīja LTRK viceprezidente.
Valsts darba inspekcijas (VDI) darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa skaidroja, ka līdz šim sūdzības par attālināto darbu nav saņemtas, vairāk tiek sniegtas konsultācijas.
"Darbinieki mums jautā, vai darba devējs var piespiest, savukārt, darba devēji saka, ka darbinieks vēlas, bet darba devējs nepiekrīt. Tādas savstarpējas komunikācijas jautājumi. Sūdzības par pārkāpumiem mēs neesam saņēmuši. Es gribu uzsvērt, ka attālinātais darbs ir tieši tas pats darbs, ko darbinieks veic uzņēmumā, tikai šobrīd tas notiek ārpus uzņēmuma vai iestādes telpām.
Tas pats darba laiks, tie paši nosacījumi, tie paši darba pienākumi, vienkārši cita vieta, kur tas tiek veikts," skaidroja VDI pārstāve.
Finanšu ministrija šonedēļ plāno precizēt administratīvās prasības par attālināto darbu un 30 eiro kompensācijas izmaksu darbiniekiem.
