Valmieras uzņēmējs Normunds Cercins sarunās ar potenciālajiem darba meklētājiem stāsta, ka vēlas paplašināt savu mēbeļu ražotni, tam vispirms nepieciešami galdnieki, kurus viņš meklē jau ilgstoši: „Darba tirgū patiesībā šobrīd nav izvēles, jo es krāsotāju mēbeļu fabrikai meklēju jau pusotru gadu un neesmu vēl līdz šim atradis.Es meklēju kvalificētus slīpētājus, mēbeļu galdniekus, es meklēju montāžniekus, cilvēkus, kas spēj mēbeles uzstādīt. Es zinu, no manis netālu ir mašīnu remonta darbnīca, viņiem ir problēma atrast krāsotāju, viens krāsotājs iet pa vairākām darbnīcām, nokrāso tur un pēc tam citā…”
Strādniekiem, kurus vēlas atrast uzņēmējs, galvenā prasība būtu viena - lai būtu sava aroda lietpratēji. Savā ziņā līdzīgu, bet ar lauku aktualitāti saistītu problēmu uzsver Gaujienas ogu audzētāju saimniecības „Very Berry” pārstāve Santa Meistare: „Ir problēma atrast tieši sakarīgu cilvēku, jo laukos jau palikuši parastie strādnieki, vairs nav tādu ar kvalifikāciju, un neviens jau uz laukiem negrib nākt dzīvot…”
Šīs pašas saimniecības īpašniece Gundega Sauškina sarunā aktualizē vienu no iemesliem, kāpēc šobrīd uzņēmējiem tik grūti ir atrast zinošus darbiniekus - un tā ir arodizglītība: „Es esmu Augļkopju asociācijā valdes locekle, un mēs šo jautājumu asociācijā jau sen cilājam, ka profesionālās skolas kā tādas ir jau sen iznīdētas, jo mums vajag praktiķus, cilvēkus, kuri ir iemācīti domāt un strādāt, mums nevajag pliku teoriju. Profesionālā izglītība ir pamatu izglītība, kādai būtu jābūt valstī!”
Tātad galvenā uzņēmēju vēlme, lai jaunais speciālists vispirms būtu praktiķis. „Iedomājieties, man vienas augstskolas katedras vadītāja pasaka - viņš pabeigs augstskolu, un jūs domājat, ka saņemsiet gatavu speciālistu? Jums viņš būs jāsāk mācīt! A man par to vēl jāmaksā nauda! Kāpēc? Es gribu finansisti, kas māca mani, es gribu agronomu, kas māca mani! Nevis man tagad ar savu tirdzniecības izglītību būs jāsāk mācīt agronoms!?” – izbrīnīta ir Sauškina.
Protams, no Vakanču gadatirgū satiktajiem darba meklētājiem izskan arī pārmetumi darba devējiem - nelielas algas, saspringts darba režīms. Taču kāda saruna pie vienas firmas vakanču stenda liek ieklausīties un būtībā jau apliecina vēl vienu aspektu, kas ir pamatā iespējai atrast vai neatrast darbu. „Pašreiz ieraudzīju savu sapņu profesiju – daiļdārznieks, ko esmu nokavējusi un neesmu izmācījusies…” - Indra Šica darbu meklēt uz Cēsu gadatirgu braukusi no Raunas un, lai arī atzīst, ka zināšanu viņas sapņu profesijā nav, tomēr saruna ar firmas „Maribu” biroja administratori Agnese Tamani vieš cerības. „Mēs arī skatamies uz entuziasmu, un, ja cilvēkam ir šī vēlme, varam atbalstīt, ja ir šī vēlme, tad tas jau ir 90 procenti no rezultāta,” saka Tamane. Tātad bez amata prasmes un zināšanām ne mazāk svarīga ir darbinieka motivācija.
Nodarbinātības valsts aģentūra šobrīd bezdarbniekiem sniedz iespēju pārkvalificēties pat 150 profesijās.
