Lauksaimniekiem ar katru gadu aizvien aktuālāks kļūst jautājums par darbaroku trūkumu ražas novākšanas laikā, kas ilgst no jūnija līdz oktobra beigām. It īpaši tajās saimniecībās, kas audzē augļus, ogas un dārzeņus.
Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons uzsver, ka darbaroku trūkuma dēļ daļa izaudzētā paliks uz lauka, jo nebūs, kas ražu novāc.
"Mēs runājam, ka Latvijā ir bezdarbs, bet reālais bezdarbs līdz šim Latvijā nav pastāvējis. Mēs cerējām, ka Covid-19 krīze daļēji darbaspēka trūkumu varētu risināt, bet redzam, ka tas darbaspēks, kas bija atbraucis mājās, pamazām mēģina doties atpakaļ un strādāt lauksaimniecībā Rietumeiropā. Un tie cilvēki, kas ir palikuši īslaicīgi bez darba, arī nav gatavi strādāt lauksaimniecības nozarē. Tāpat ir jāsaprot, ka mēs runājam par ražas novākšanu. Tas nozīmē – ja šobrīd cilvēks ir bez darba, tad nav teikts, ka arī jūlijā, augustā, septembrī un oktobrī būs bez darba," saka Trons.
Viņš teic, ka ražas novākšanas sezonā augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir nepieciešami aptuveni 1000 sezonas strādnieki. Kopējais nodarbināto viesstrādnieku skaits valstī 2019. gadā sasniedza gandrīz 10 tūkstoš darbinieku, no kuriem aptuveni 5000 darba atļaujas izsniegtas Ukrainas valsts piederīgajiem.
Šogad Covid-19 pandēmijas dēļ viesstrādnieku piesaistīšana ir problemātiska, līdz ar to Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm, it īpaši no Ukrainas.
Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Una Rudzāte jau 18 gadus savā saimniecībā audzē mellenes un atzīst, ka izmanto ievesto darba spēku.
"Nav iespējams dabūt tādu daudzumu šeit uz vietas, un tad mums raža paliek nenovākta. Tāpēc katru gadu mēs tiešām izmantojam ievesto darba spēku, bet ne, protams, visus, apmēram 20-30%. Atkarībā no tā, kāda ir raža. Visi vietējie, kas gribētu strādāt, visi vienmēr tiek pieņemti. Vienkārši viņu nav. Cik spēsim, tik lasīsim paši. Mēs neprasām naudu, mēs prasām iespēju. Mums vajadzīgi apmēram 30-40%. Šogad man vajadzīgi 40-50 viesstrādnieki, un tad es mēģinātu 100 cilvēkus sameklēt šeit. Bet es viņus nesameklēšu, tas ir simtprocentīgi..." saka Rudzāte.
Ekonomikas ministrijas analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš bilst, ka arī pirms Covid-19 krīzes vairākās nozarēs bija darbaroku trūkums, tostarp lauksaimniecībā. Tomēr viņš mudina izmantot esošo situāciju, kad daudzi palikuši bez darba, un aicina lauksaimniekus vērsties Nodarbinātības valsts aģentūrā, kur ir reģistrēti vairāk nekā 1200 palīgstrādnieki.
Savukārt par vēlmi ievest trešo valstu pilsoņus Jānis Salmiņš ir skeptisks.
"Varbūt valodas barjeras dēļ populārākie ir krieviski runājošo valstu pilsoņi no bijušās Padomju Savienības, bet vismaz patreizējā situācijā mēs redzam, ka šie reģioni ir tieši vīrusa visvairāk skartie. Manuprāt, būtu diezgan riskanti masveidā šādus cilvēkus piesaistīt Latvijā, jo, ja vīruss turpina izplatīties, tad zaudējumi ekonomikai kopumā būtu daudz lielāki un nopietnāki," saka Salmiņš.
Viņš uzsver, ka lauksaimniekiem jārēķinās -nākotnē darbaspēka izmaksas tikai pieaugs, līdz ar to viņš mudina izmantot dažādas atbalsta programmas, lai iespēju robežās mehanizētu lauksaimniecības darbu procesus. Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji gan norāda, ka ne visu ir iespējams automatizēt.
