Ministru kabinets katru gadu nosaka uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, un nākamajā nedēļā - 13. novembrī - valdība skatīs TM sagatavotos grozījumus MK noteikumu projektā par šo nodevu 2019. gadā.
Šogad minētā nodeva ir 36 centi, kas tiek aprēķināti par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Grozījumi paredz, ka nākamgad summa paliks nemainīga, saglabājot nosacījumu, ka attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam nodeva nav jāmaksā.
Nākamajā gadā ieņēmumi no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas tiek prognozēti nedaudz vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā. No tiem 36,5% jeb 1,1 miljons eiro tiks novirzīts Maksātnespējas kontroles dienesta kapacitātes stiprināšanai, bet 63,5% jeb 1,9 miljoni - Darbinieku pieprasījumu garantiju fondam.
TM likumprojekta anotācijā norāda, ka Maksātnespējas kontroles dienesta kapacitātes stiprināšanas pasākumos tostarp ir paredzēta disciplināratbildības institūta ieviešana, Elektroniskās maksātnespējas uzraudzības sistēmas publicitātes nodrošināšana, administratoru pretendentu saraksta (rindas) darbības uzlabošana un risku vadības sistēmas izveidošana.
Atbilstoši veiktajam aprēķinam, ja iestātos 2008. gadam līdzīga krīze, nepieciešamais "drošības spilvens" ir vidēji 4,5 miljoni eiro, kuru vienmēr būtu nepieciešams uzturēt darbinieku prasījumu garantiju fonda atlikumā (uzkrājumā no iepriekšējiem gadiem). Šobrīd darbinieku prasījumu garantiju fonda uzkrātais atlikums pārsniedz desmit miljonus eiro, norāda TM.
No minētā fonda līdzekļiem tiek apmierināti maksātnespējīgo uzņēmumu pieprasījumi. Starp tiem ir neizmaksāta darba samaksa, atlīdzība par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu vai atlaišanas pabalsts. Par naudas piešķiršanu darbinieku pieprasījumu apmierināšanai lemj Maksātnespējas kontroles dienests.
