Pievienotā vērtība

Vai pašvaldībām ir jānodarbojas ar uzņēmējdarbību?

Pievienotā vērtība

Līderu maiņa apdrošināšanā: šobrīd vispopulārākā ir veselības apdrošināšana

Darbinieku tiesības: attālinātā darba laika uzskaite un godīga darba samaksa

Darbinieku «izsekošana»: attālinātais darbs iezīmē problēmas ar darba laika uzskaiti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Joma, kas pēdējos pāris gados ir strauji izaugusi, ir attālinātais darbs un problēmas ar darba laika uzskaiti. Ļoti daudz laika tam aizvadītajā nedēļā tika veltīts arī ikgadējajā Darba tiesību forumā. Pēc būtības, klātienē birojā vai attālināti nevajadzētu būt kādām būtiskām atšķirībām, bet redzams, ka praksē ir, jo darba devēji attālināta darba gadījumā vēlas ne tikai uzskaitīt nostrādāto laiku.

"Attālinātā darba gadījumā būtībā darba devējam ir divas intereses. Tātad uzskaitīt darba laiku, bet otra [vēlme] ir darbinieku kontrolēt, jo bieži vien ir tā sajūta, vai viņš tur vispār ir un vai viņš tur kaut ko dara. Šajā aspektā, ja mēs attālināto darbu uztveram kā tādu fleksibilitātes instrumentu vai labāku privātās un darba dzīves savienošanu.. Tad būtībā,

ja mēs darbinieku pārāk kontrolējam un piespiežam viņu vadīt kaut kādas savas stundas vai atskaites dažādās sistēmās, mēs nonākam pie pretējā efekta, ka darbinieks būtībā, veicot darbu attālināti, tiek vēl vairāk kontrolēts, nekā strādājot klātienē,"

sacīja darba tiesību jomā strādājošs zvērināts advokāts no "Sorainen" Andis Burkevics.

Viņš vienlaikus brīdināja, ka ar dažādiem tehniskiem uzraudzības un novērošanas līdzekļiem, darbinieka izsekošanas rīkiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Viens no tādiem populāriem rīkiem ir "DeskTime", kurš fiksē visu, ko darāt datorā. To izmanto ne tikai attālināti, bet arī birojos. Uzņēmuma "Visma" produktu vadītājs Artūrs Ernštreits domā, ka šo rīku visai drīz aizmirsīs.

"Es domāju, ka organizācijas māna sevi ar to, ka tādā veidā viņi tiešām sapratīs, ko darbinieki dara. Gudrāki darbinieki šo apčakarēs, pilnīgi noteikti. Jo šī aplikācija, visticamāk, [domāta] tiem, kas strādā birojā pie datora.

Kopumā mūsdienu pasaule virzās uz to, ka šajās zināšanu ietilpīgajās nozarēs vai nozarēs, kur ir radošums, jūs ļoti vāji varat kontrolēt savus darbiniekus uz saturu. Te drīzāk ir svarīgs, nevis cik daudz darbinieks darīja to vai citu lietu, bet kāds ir rezultāts (..)."

"DeskTime" vai kāda cita darbinieka novērošanas sistēma, piemēram, atstāt ieslēgtu datora kameru, ātri vien var kļūt par iemeslu privātās dzīves vai datu aizsardzības aizskārumam un novest jau pie citām nepatikšanām.

Par to brīdināja arī biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs.

""DeskTime" nav baigi ieteicams izmantot tāpēc, ka tur tas datu apjoms ir liels. Arī ikdienā darbinieks darbā nav tā kā pilnīgā profesionālā vidē. Arī darbā var būt, ja, piemēram, vakarā ir kāda darba devēja ballīte un darba devējs saka: sametamies ballītei. Katrs ieiet savā interneta bankā un pārskaita piecus eiro vakara tusiņam, piemēram. Bet, ja ir "DeskTime" ieraksts, tad darba devējs, patinot atpakaļ, var paskatīties principā, kas tev ir kontā, vai redzēt paroles (..). Tur privātuma aizskārumi ir ļoti lieli, tāpēc es neieteiktu [izmantot darbinieka novērošanas sistēmas]," sacīja Krievs.

Bet ko tad darīt? Gandrīz visi trīs eksperti ieteica darbu laika uzskaitīt pēc būtības, uzticoties darbiniekiem un vērtējot pēc padarītā.

Vēl viena problēma, ar ko saskārušies uzņēmēji un ir arī tiesas spriedumi – laiks, kurā darbinieks strādā. Ja jau var brīvi plānot, ir tādi, kuri strādājuši naktī, bet pēc tam par to prasījuši samaksāt kā par nakts darbu.

Ja tas noticis bez darba devēja ziņas, par šādu darbu var vispār nemaksāt, saka tiesas lēmumi, norādīja advokāts Burkevics. No otras puses, nav tā, ka darba devējam nav nekāda atbildība, gadījumos, ja tas notiek ilgstoši – tas būtu bijis jāpamana un jānovērš.

"Ir arī tiesu prakse. 2014. gadā bija daudz zīmīgi spriedumi, kas pasaka: ja darba devējs zināja, ka darbinieks strādāja vairāk, nekā viņam paredzēts darba līgumā vai grafikā, šo jautājumu ignorēt nevar. Un šeit darba devējam tomēr ir pienākums šīs stundas uzskaitīt. Tā pareizā rīcība būtu: protams, ja tie būs viens vai divi gadījumi, droši vien par to neviens nestrīdēsies. Bet šajos strīdos ir tas laika posms visās lietās bijis ilgāks par pusgadu. Neuzskaitīts darbs strādāts tik ilgi, lai darba devējam būtu iespēja to pamanīt," sacīja Burkevics.

Viņš aicināja pret darba laika uzskaites tabulām izturēties nopietni, pretējā gadījumā var sanākt nepatikšanas arī ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti