Darbiniekiem no darbaspēka nodokļa samazināšanas guvums būs samērā neliels

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

No nākamā gada plāno samazināt darbaspēka nodokļu vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem. Proti, par vienu procentpunktu samazinās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. To uz pusēm dalīs darba devēji un darba ņēmēji. Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka cilvēkam ar 1000 eiro “uz papīra” makā būs par aptuveni 23 eiro vairāk. Tāpat tiks paaugstināts diferencētā ienākuma nodokļa slieksnis no pašreizējiem 1200 eiro uz 1800 eiro, un no šī soļa lielākie ieguvēji būšot vidējās algas kategorijā strādājošie. Ieguvumu ietekmē tādi faktori kā algas apmērs un apgādājamo skaits.

Ineses alga pieaugs par 26 eiro

Darbiniekiem no darbaspēka nodokļa samazināšanas guvums būs samērā neliels
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

“Man alga ir 2000 eiro “uz papīra”, un man ir divi apgādājamiem, proti, divi nepilngadīgi bērni. Man ieguvums no šīm nodokļu izmaiņām – gan sociālā nodokļa samazināšanas, gan diferencētās likmes maiņa – nozīmēs plus 26 eiro mēnesī,” stāsta Inese, kura aprēķinājusi ieguvumu no nodokļu izmaiņām.

Inese ar nodokļu aprēķināšanu ir uz “tu”, jo ikdienā strādā par algu grāmatvedi. Viņa spriež, ko varētu papildus atļauties par līdzekļiem, kas makā iekritīs nodokļu izmaiņu dēļ: “Vienu dienu varbūt varu savai piecu cilvēku ģimenei uztaisīt vakariņas. Pusdienas arī. Es varu bērnam par pusdienām skolā samaksāt divas nedēļas.”

Inese aprēķinājusi, ka lielāko materiālo guvumu no tā, ka nākamgad par 0,5 procentpunktiem samazināsies valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme, sajutīs minimālās algas saņēmēji. “Gadījumā, ja cilvēkam nav neviens apgādājamais, tad viņa ieguvums ir 50 eiro. Ja ir viens apgādājamais, tad ir mazliet labāk, viņš iegūst savu algu (samaksu uz rokas) par 65 eiro vairāk. Bet cik tad mums valstī ir minimālās algas saņēmēju? Lielākā daļa valstī tomēr ir vidējās algas saņēmēji, kas pēc statistikas ir 1135 eiro. Tad ieguvums ar diviem apgādājamiem būs 4,37 eiro,”  stāsta Inese.

Tāpat tiks paaugstināts ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu. Pašlaik tas ir 1200 eiro mēnesī, bet nākamajā gadā tas būs 1800 eiro.

“Vidējās algas saņēmēja ieguvums no nodokļu izmaiņām ir tik, cik uz sociālā nodokļa rēķina. Vidējās algas saņēmējs ar diviem apgādājamiem iegūst no šīm izmaiņām 4,54 eiro, jo uz viņu diferencētais slieksnis vispār neattiecas, ja mēs ņemam valsts vidējo algu 1135 eiro. Nekāda labuma no tā nav,” stāsta Inese.

Finanšu ministrijas aprēķini:

Lielu guvumu nesagaida

Inta Piebalga-Grīna strādā vispārējā režīmā uz pusslodzi. Apgādājamo nav. Inta aprēķinājusi, ka līdz ar šim nodokļu izmaiņām makā būs pavisam niecīgs pieaugums.

“Šīs nodokļa izmaiņas, pēc maniem aprēķiniem, būtisku ietekmi uz maniem ienākumiem neizdarīs. Es varbūt iegūšu četrus eiro, jo šis procentuālais nodokļu samazinājums nav tik būtisks attiecībā uz manu darba samaksu. Varēšu konfektes bērnam nopirkt. Es nespriedīšu par valsts vajadzībām, jo es esmu šīs valsts sastāvdaļa, bet, protams, gribētos, lai nodokļu slogs ir mazāks un būtu kāds atbalsts ģimenēm ar bērniem,” saka Inta.

Arī Aija Virse no nākamā gada nodokļu izmaiņām lielu guvumu nesagaida. Viņa ik mēnesi saņem vienādu algu, bez piemaksām. Apgādājamo nav.

“Pēc mūsu sarunas pievērsīšu uzmanību pirmajai algai, kas būs nākamajā gadā, kādas būs izmaiņas. Ja es satikšu kādu, kurš saņem minimālo algu, tad paprasīšu, kāda ir atšķirība,” saka Aija.

Valsts makā par 80 miljoniem mazāk

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šņucins teic, ka valsts ieņēmumi no obligātajām sociālajām iemaksām no nākamā gada saruks par 80 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka 40 miljoni eiro paliek nodarbināto maciņos un 40 miljoni eiro paliek darba devēju pusē.

“Attiecībā uz diferencētā neapliekamā minimuma paplašināšanu tie ir vēl 40 miljoni eiro. Makroekonomiskā līmenī sakot, valsts par 80 miljoniem eiro samazina nodokļu ieņēmumus, bet vienlaikus palielina neto ienākumu strādājošajiem. Ja skatāmies uz diferencēto neapliekamo minimumu, tad lielākie ieguvēji ir atalgojuma kategorijā ap vidējo,” sacīja Šņucins.

Skaidrojot iemeslus tam, FM pārstāvis norādīja, ka vidējās algas kategorijā valsts piemērotie darbaspēka nodokļi visvairāk atšķīrās no Lietuvas un Igaunijas. Līdz ar to uzņēmumu konkurētspēja šajā atalgojuma grupā bija zemāka nekā kaimiņvalstu uzņēmējiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti