Visai bieži darba devēji, lai mazinātu nodokļu izmaksas, izvēlas maksāt darbiniekiem autoratlīdzības, tomēr no darba ņēmēja viedokļa šis risinājums nemaz tik izdevīgs nav.
Autoratlīdzības var saņemt radošo profesiju pārstāvji – mūziķi, dizaineri, aktieri, arī žurnālisti. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) skaidro – sociāli aizsargātāks būs parastais darba ņēmējs, nevis autoratlīdzības saņēmējs, kurš bieži vien izvēlas veikt sociālās iemaksas tikai no minimālās algas.
"Ja persona ir klasisks darba ņēmējs, tad par viņu tiek veikta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kā par darba ņēmēju no pilnas algas.
Autoratlīdzību saņēmējiem, ja viņi veic šīs iemaksas kā pašnodarbinātas personas, pastāv izvēles iespējas," klāsta VID Nodokļu pārvaldes pārstāve Inese Kemzāne.
- Piemērs:
Ja parasts darbinieks saņem 1000 eiro uz rokas, tad darba devēja kopējās izmaksas būs ap 1743 eiro. 743 eiro tiks samaksāti nodokļos, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Savukārt, ja tāds pats darbinieks 1000 eiro uz rokas saņems kā autoratlīdzību, tad darba devējam šāds cilvēks izmaksās tikai 1166 eiro. No šīs summas pašam darbiniekam vēl jānomaksā sociālās iemaksas – no pilnas algas tās būtu 321 eiro. Bet, tā kā likums ļauj sociālās iemaksas veikt tikai no minimālās algas, tad lielākoties autori izvēlas sociālajām iemaksām atvēlēt vien 138 eiro. Atalgojums gan ir tikai viena medaļas puse. Autoratlīdzību saņēmējiem faktiski nav nekādu darba likumā noteikto tiesību.
"Darba tiesiskajās attiecībās Darba likums darbiniekam garantē lietas, ko nevar saņemt autoratlīdzības līguma slēdzējs. Pirmkārt, minimālā atlīdzība. Darba likums ir pateicis, ka minimālā darba alga ir 430 eiro mēnesī par nostrādāto normālo darba laiku. Autoratlīdzības līguma gadījumā šādas minimālās likmes noteiktas nav," saka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) darba aizsardzības konsultants Kaspars Rācenājs.
Tāpat autoratlīdzības saņēmējam nebūs regulēts noteiktais darba laiks – ne vairāk kā astoņas stundas dienā piecas dienas nedēļā,
nepienākas samaksa par virsstundām, par atvaļinājumiem un dubulta alga par strādāšanu, piemēram, svētku dienās. Autoratlīdzības saņēmējs arī nav pasargāts no pēkšņas atlaišanas.
"Visbiežākais tiek uzspiesti noteikumi, ka autoriem līgumu var lauzt vienpusēji, iepriekš, iespējams, kādu termiņu paziņojot, bet likums šādu jautājumu kā Darba likums neaizsargā," piebilda LBAS pārstāvis.
No šī visa var secināt – darba devējam ir finansiāli izdevīgi slēgt ar saviem padotajiem autoratlīdzību līgumu, savukārt darba ņēmēji šādā gadījumā kļūst no darba tiesību viedokļa pilnīgi neaizsargāti.
