Darba tirgus jauniešiem atvērts, tomēr bezdarbs saglabājas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Jauniešu bezdarba līmenis arvien ir lielāks nekā vidējais bezdarbs Latvijā kopumā. Tāpēc eksperti norāda, ka spiediens uz jauniešiem iesaistīties darba tirgū tikai turpinās pieaugt, jo jaunu darbinieku trūkst.

Jauniešiem bezdarbs augstāks

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem bezdarba līmenis Latvijā vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem pēdējos divos gados ir variējis no 11,3% 2020. gada otrajā ceturksnī līdz 6,2% 2020. gada un 2021. gada ceturtajā ceturksnī [1]. Šī gada otrajā ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 9,7%. Šie skaitļi ir nelabvēlīgāki nekā kopējais bezdarba rādītājs valstī. Proti, visaugstākais kopējais bezdarba rādītājs bija 2020. gada otrajā ceturksnī – 8,6%, bet zemākais – 2022. gada otrajā ceturksnī – 6,6%. [2]

Arī vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem bezdarba līmenis ir augstāks nekā Latvijā kopumā. Pēdējos divos gados vislabākā situācija bija 2021. gada ceturtajā ceturksnī, kad bezdarba rādītājs šajā grupā nokritās līdz 6,9%, kā arī 2022. gada otrajā ceturksnī, kad bezdarba līmenis bija tikai nedaudz augstāks – 7,5%. Šajā pašā vecuma grupā pēdējos divos gados bezdarba līmenis katru ceturksni lielākoties ir pārsniedzis 9%, augstāko punktu sasniedzot 2021. gada otrajā ceturksnī – 9.7%. [3] Turklāt, abās minētajās vecuma grupās bezdarbs iepriekšējos gados ir bijis pat ievērojami augstāks nekā šobrīd. Piemēram, vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem 2014. gada otrajā un trešajā ceturksnī bezdarba līmenis pārsniedza 21%, un arī turpmāk vairākus ceturkšņus nenokrita zem 18–19%. Vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem bezdarba līmenis bija zemāks, taču arī svārstījās amplitūdā no 8% līdz 11%.[4]

Tomēr darbaroku Latvijā trūkst. Raugoties statistikas datos, Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis norāda, ka sevišķi ekonomisko krīžu laikā darba tirgū krasi saruka cilvēku skaits vecumā no 20 līdz 29 gadiem, turpretim izteikti pieauga to darba ņēmēju skaits, kuri ir 60 līdz 64 gadus veci un pat vecumā no 65 līdz 69 gadiem. Ir profesijas, kur vecākā gadagājuma ļaudis nevar doties pensijā, jo tajās nav jaunās maiņas, piemēram, mediķi.

Izglītotākie un profesionālākie – zelta vērtē

Tā kā jauniešu skaits darba tirgū ir nepietiekams, jaunie profesionāļi, kas ir ieguvuši gan labu izglītību, gan profesiju, ir zelta vērtē, norāda eksperti. Vēl vairāk, šī tendence mazumā neies arī turpmākajās desmitgadēs, jo nu pamazām ģimenes sāk veidot paaudze, kas dzimusi pēc 1990. gada – periodā, ko Latvijā iezīmē smaga demogrāfiskā krīze. Salīdzinoši nelielā skaita dēļ šī paaudze diez vai spēs atrisināt Latvijas darba tirgus problēmas un pamanāmi uzlabot dzimstības rādītājus. Vienlaikus tuvākajos gados ik gadu pensijā dosies ap 25 000 cilvēku.  "Perspektīvas ir bēdīgas," neslēpj Jānis Hermanis.

Atgriežoties pie aktuālās situācijas, Hermanis pauž, ka jaunieši izjutīs spiedienu ātri izvēlēties profesiju un iekļauties darba tirgū.

"Darba tirgus jūs sauc – vecīši grib iet pensijā," puspajokam saka eksperts.

Emigrācijas iespaids pārvērtēts

Eksperti ir piesardzīgi attiecībā uz tik daudzināto emigrācijas negatīvo iespaidu. Sociologs Mārtiņš Kaprāns uzsver, ka jauniešus vairāk nekā citas sabiedrības grupas raksturo ģeogrāfiskā mobilitāte. Viņš atceras – savulaik ļoti negatīvi vērtēta publiskajā telpā izskanējusī vēsts, ka piektā daļa Latvijas jauniešu apsver iespēju doties uz ārzemēm. "Tas nav daudz, nav jāsaķer galva," viņš mierina.

Pētnieks atgādina, ka daudzi aizbraukušie tomēr atgriežas Latvijā. Tā rīkoties gan liek galvenokārt ar ekonomiskiem apsvērumiem nesaistīti motīvi – piemēram, ārvalstīs nav iespējams sarunāties dzimtajā valodā, ir grūtības iedzīvoties. Savukārt aizbraukšana – pilnīgi pretēji – ir bijusi gan sociāli, gan finansiāli motivēta. Aizbraucēji vēlējušies labāk nopelnīt, uzskatījuši, ka darba devēju attieksme pret darba ņēmējiem ir labāka vai arī dzīves apstākļi ārzemēs ir labāki nekā Latvijā. Iepriekšējos gados mēdza izskanēt doma, ka "Latvijā nav ko elpot", atceras Kaprāns, norādot, ka jaunieši bieži vēlas redzēt plašākus dzīves apvāršņus.

Iespējams, ka nepietiekamo jauniešu skaitu darba tirgū līdzsvaros iebraukušie Ukrainas jaunieši, no kuriem daļa, viņaprāt, Latvijā paliks.

Ekspertu viedokļi izskanēja 18. augustā, diskusijā „Vecuma maiņa Jaunatnes likumā un tā ietekme uz ekonomiku”, kas notika Eiropas jaunatnes gada ietvaros.

Nākamajā diskusijā 22. septembrī spriedīs par jauniešu pilsonisko aktivitāti, par jauniešiem, kam vēl nav tiesību piedalīties vēlēšanās, un viņu gatavību būt aktīvam pilsonim, kā arī aplūkos jauniešus kā elektorātu un to, vai viņi būtu gatavi balsot no 16 gadu vecuma. Diskusiju cikls noslēgsies 19. oktobrī ar paneļdiskusiju par jauniešu iespējām uzsākt patstāvīgu dzīvi. Diskusijas notiek IZM Jaunatnes politikas valsts programmas 2022.–2024. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.

Jānis Hermanis pauž, ka, lai arī ne tik masīvi kā laikā no 2008. līdz 2012. gadam, tomēr arī no 2016. līdz 2021. gadam jaunieši turpinājuši pamest Latviju. Piemēram, 2016. gadā Latviju pameta 9645 cilvēki vecumā no 15 līdz 34 gadiem, savukārt iebrauca – 3462, radot negatīvu starpību – 6183 cilvēki.  Salīdzinot ar šiem datiem, 2021. gadā situācija ir uzlabojusies: Latviju pameta 6200 jauniešu, bet iebrauca 4303. Lai arī izbraukušo joprojām ir par 1897 vairāk, tomēr vērojama pozitīva bilance vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem: iebraukuši 1893, bet izbraukuši – 1803 cilvēki, tādējādi palicēju ir par 90 vairāk. Tiesa, šis ir izņēmuma gadījums, jo citās vecuma grupās kopš vismaz 2016. gada katru gadu izbraukušo bija vairāk nekā iebraukušo.

"Starpība sarūk, jo uzlabojas Latvijas ekonomiskā situācija, kā arī izbraukšanu ierobežoja pandēmija," skaidro Hermanis.

Kopumā Latvijas ekonomika aizvien nepacietīgi gaida jauniešus iekļaujamies darba tirgū, it sevišķi nozarēs, kur jau šobrīd kritiski pietrūkst strādājošo.


[1] Bezdarbnieku skaits vecuma grupā no 15–24 gadiem laikā no 2020. gada otrā ceturkšņa līdz 2022. gada otrajam ceturksnim, https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NBBA__NBBB/NBB160c/table/tableViewLayout1/
[2] Bezdarbnieku skaits vecuma grupā no 15–74 gadiem laikā no 2020. gada otrā ceturkšņa līdz 2022. gada otrajam ceturksnim, https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NBBA__NBBB/NBB160c/table/tableViewLayout1/
[3] Bezdarbnieku skaits vecuma grupā no 25–34 gadiem laikā no 2020. gada otrā ceturkšņa līdz 2022. gada otrajam ceturksnim, https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NBBA__NBBB/NBB160c/table/tableViewLayout1/
[4] Bezdarbnieku skaits vecuma grupās no 15–24 gadiem no 25–34 gadiem laikā no 2014. gada pirmā ceturkšņa līdz 2018. gada ceturtajam ceturksnim https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NBBA__NBBB/NBB160c/table/tableViewLayout1/

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti