ĪSUMĀ:
- Darba tirgu ietekmē darbaspēka trūkums un tehnoloģiju attīstība.
- Eksperti: dažas profesijas izzudīs pavisam un talkā nāks roboti.
- Vairākas profesijas nevis pazudīs, bet transformēsies.
- Izzudīs profesijas, kurās jāveic paredzamas, monotonas darbības.
- Roboti izmaksā lētāk, sākotnējās izmaksas ir augstākas, bet vēlāk - ietaupa.
- Jau šobrīd strauji automatizējas noliktavas, transports, loģistikas jomas.
- Arī tirdzniecībā, veselības aprūpē mākslīgā intelekta klātbūtne būs neizbēgama.
- Nākotnes darba tirgū cilvēkam būs jābūt gatavam pārkvalificēties.
- Būs jaunas profesijas - digitālā detoksa terapeiti, kiberdrošības, dronu loģistikas eksperti.
„Tālsakaru operatori, kas veidoja savienojumus, – tādu vairs nav,” vienu no profesijām, kas ir pilnībā izzudusi, min personāla vadības konsultāciju uzņēmuma „Eiro Personāls” vadītāja Evita Mackeviča.
Tomēr ir vairākas profesijas, kas nevis pazudīs, bet transformēsies.
„Pastnieki, cilvēki, kas nodarbojas ar dažāda veida piegādēm, pārdevēji, jo mēs jau tagad redzam veikalos pašapkalpošanās kases. Jau kādu laiku runā par bezšoferu auto. Noteikti mainās veids, kādā mēs ceļojam. Tie cilvēki, kas plānoja ceļojumus, arī varētu izzust. Principā ir ļoti daudzas digitālās platformas, kā „Airbnb” vai „Booking”, kur vairs nav nepieciešams cilvēka klātesamības faktors,” stāstīja Mackeviča.
Nākotnē izzudīs tās profesijas, kurās cilvēkiem jāveic paredzamas, monotonas darbības vai procesi. Tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstība ir galvenie darba tirgus un nākotnes profesiju ietekmējošie faktori.
„Atstājot cilvēka kapacitātei, intelektam domāšanas, radīšanas, analīzes vai ieteikumu procesu,” piebilda eksperte.
Personāla atlases uzņēmuma „WorkingDay” mārketinga direktors Māris Silinieks pauda, ka tehnoloģiju attīstības līmenis gan Latvijas reģionos, gan dažādās pasaules valstīs atšķiras. Pirmās profesijas, kas mainīsies vai izzudīs, būs tās, kurās mākslīgais intelekts var aizvietot cilvēku.
„Profesijas, kurās ir vajadzīga precizitāte, reakcija, ļoti lielas informācijas apstrādāšana. Protams, tas darba devējam izmaksā lētāk, ieviest šādu automatizētu sistēmu. Varbūt sākotnējās izmaksas ir augstākas, bet vēlāk ietaupa.
Tātad - noliktava, transports, loģistika. Tādas lietas šobrīd jau ļoti strauji automatizējas.
Arī klientu apkalpošana jeb tā saucamie čatboti jau ir uzstādīti Latvijā vairākos uzņēmumos, kur mākslīgais intelekts apstrādā klienta jautājumu un atbild uz vienkāršiem jautājumiem,” norādīja Silinieks.
Nākotnes darba tirgū cilvēkam būs jābūt gatavam pārkvalificēties, mācīties aizvien jaunas lietas, jo rodas aizvien jaunas profesijas. Transports, loģistika, tirdzniecība, arī veselības aprūpe ir tās nozares, kur mākslīgā intelekta klātbūtne būs neizbēgama.
“Mākslīgais intelekts var daudz precīzāk nekā cilvēks, analizējot cilvēka DNS un biometriskos datus, piemeklēt optimālo ārstēšanas programmu cilvēkam,” sprieda Silinieks.
Arī Evita Mackeviča prognozē aizvien lielāku robotu iesaisti darba tirgū, jo darbaspēka trūkums liek meklēt citus risinājumus, kā izdarīt to pašu darbu bez cilvēka un daudz efektīvāk.
„Izmaksas, iespējams, robotam ir mazliet augstākas, bet nav citu cilvēcisko faktoru, kā domāšana par darbinieka motivāciju, un viens no futurologiem bija minējis, ka 2048. gadā būs jau 9,4 biljoni robotu, un [attīstīsies] visas inženierzinātnes, kas spēs izveidot robotu, neirozinātne, kas spēs iedot robotam smadzenes, lai tas funkcionē maksimāli atbilstošāk situācijām, digitālās prasmes, programmēšana.
Tas ir tas fokuss, kas noteikti ir pieprasījumā, un tas pieprasījums tikai palielināsies,” prognozēja Mackeviča.
Viņa pauda, ka apkalpojošā sfēra, piemēram, restorāni un kafejnīcas būs tās, kurās roboti darbu sāks visdrīzāk. Tāpat nākotnē būs tādas jaunas profesijas kā digitālā detoksa terapeiti, kiberdrošības speciālisti un dronu loģistikas eksperti.
