Covid-19 pandēmijas laiks nekādā gadījumā neierobežo darbinieka tiesības doties ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā.
“Piešķirot atvaļinājumus, pēc iespējas ir jāņem vērā darbinieka vēlmes. Tas nenozīmē, ka darbinieka vēlme ir obligāta, bet tajā pašā laikā strīda gadījumā darba devējam būs pienākums pierādīt, ka ir uzklausījis darbinieka vēlmes un ka objektīvu iemeslu dēļ nav bijis iespējams šīs vēlmes izpildīt,” norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs.
Ikgadējais atvaļinājums pienākas 4 nedēļu garumā, neskaitot svētku dienas. “Šīs četras kalendārās nedēļas ir iespējams sadalīt. Tas ir jādara, pusēm vienojoties. Darba devējs nav tiesīgs vienpusēji darbiniekam pateikt, ka tev būs ikgadējais atvaļinājums vienu nedēļu aprīlī, divas nedēļas maijā un tad vēl pa vienai nedēļai septembrī un oktobrī. Šāda atvaļinājuma dalīšana ir pieļaujama, tikai pusēm vienojoties. Likums paredz, ka atvaļinājuma dalīšana, ja notiek, tad vienai atvaļinājuma daļai ir jābūt ne īsākai par divām kalendārajām nedēļām.
Tātad divas nedēļas pēc kārtas ir laiks, ko darbinieks ir tiesīgs prasīt atvaļinājumam, un darba devējs nedrīkst to saīsināt.
Atlikušo daļu, kas ir vēl divas kalendārās nedēļas, var dalīt jau sīkāk,” skaidroja Rācenājs.
Ja darba vietā Covid-19 pandēmijas rezultātā ir samazinājies darba apjoms, tad darba devējam nav tiesību piespiedu kārtā prasīt, lai darbinieks dodas atvaļinājumā. Tā vietā būtu jāpiesakās dīkstāves atbalstam vai algu subsīdijām.
“Darba devējs var vienoties ar darbinieku izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, bet piespiedu kārtā nav pieļaujams. Ja darbinieks nepiekrīt, tad atvaļinājums izmantojams vai nu atbilstoši atvaļinājuma grafikā plānotajam laikam, vai citā laikā, par ko darbinieks vienosies ar darba devēju,” norādīja Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.
Tāpat darba devējs nedrīkst pieprasīt darbiniekam doties bezalgas atvaļinājumā.
“Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas ir darbinieka iniciatīva. Darba devējs, saņemot šo darbinieka vēlmi, izvērtē iespēju piešķirt šo atvaļinājumu. Tas nav obligāti piešķirams,” sacīja Stivriņa.
Vēl jāatceras, ka nevēlēšanās strādāt pandēmijas laikā, jo tas var būt bīstami veselībai, netiek uzskatīta par pamatojumu, lai varētu pieprasīt bezalgas atvaļinājumu.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 7. februārim.
Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem.
