Darba spēka novecošanās un algu kāpuma sabremzēšanās: tikai dažas no šī gada darba tirgus tendencēm

Latvija šobrīd tuvojas zemākajam bezdarba līmenim, vidēji 6,1%, bet Rīgā tas ir vēl zemāks, tikai 3,8%, tā liecina Labklājības ministrijas dati. Vienlaikus ar darba tirgus pieprasījuma pieaugumu pakāpeniski samazinās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits.

Darba spēka novecošanās un algu kāpuma sabremzēšanās: tikai dažas no šī gada darba tirgus tendencēmLinda Zalāne

    Aizejot pensijā, ik gadu Latvijas darba tirgu pamet par aptuveni pieciem līdz desmit tūkstošiem cilvēku vairāk, nekā tajā ienāk no jauniešu vidus. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone teic, ka šis gads nebūs izņēmums un Latvijas darba tirgus saskarsies ar darbaspēka novecošanās problēmu.

    "Palielinās Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums, un savukārt tas saistīts ar darbaspēka novecošanās problēmu. No vienas puses, cilvēkiem tā ir iespēja ilgāk palikt darba tirgū, un to arī darba devēji visiem spēkiem cenšas panākt un vēlas [radīt] darba apstākļus labākus un citus nosacījumus. Tajā pašā laikā tas prasīs mūsu sudraba ekonomikai daudzas prasmes vai nu papildināt, vai nu mācīties no jauna," saka Meņģelsone.

    Galvenā problēma ir nevienmērīgā paaudžu nomaiņa, un tas ir uzdevums darba devējiem un politikas veidotākiem – kā to risināt? Katru gadu ir konkrēts skaits cilvēku, kas iziet no darba tirgus un kas ienāk. Pārejai būtu jābūt vienmērīgai, bet Latvijas gadījumā tā ir ļoti krasa.

    “Ekonomikā ārkārtīgi grūti laiki pienāk tad, ja ir lielas turbulences vai svārstības. Šis, protams, ir galvassāpes veicinošs faktors gan politikas veidotājiem, gan darba devējiem. Un tad, protams, jādomā, vai darba devēji maina savus ražošanas procesus, vai notiek vieda imigrācija. Vai ir kādi citi veidi, kā valstī stimulēt, lai cilvēki ātrāk nonāk darba tirgū. Šī ir tie izejas dati. 2025. gadā tā aina būs vēl bēdīgāka," norāda Meņģelsone.

    EM Analītikas dienesta vadītājas vietnieks Jānis Salmiņš par darba tirguLatvijas Radio

      Kokrūpniecība, mežistrāde, pārtikas ražošana, metālapstrāde un mašīnbūve, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozares ir tās, kas darbaroku un gudro prātu trūkumu izjūt vissāpīgāk. Esošo situāciju darbaspēka trūkuma ziņā komentē "Accenture” personāla daļas vadītāja Latvijā Zanda Arnava.

      "Pirms diviem gadiem "Certus” veidoja pētījumu par informācijas tehnoloģiju (IT) jaunpienācēju studiju vajadzībām, proti, cik daudz mums būtu nepieciešami studenti, lai vispār saprātīgā laika periodā balansētu trūkumu. Runa ir par 3000 IT studentiem. Kopš tā laika ir bijušas vairākas iniciatīvas, kā palielināt IT studentu daudzumu. Jebkurā gadījumā tas neatrisina problēmu ne šogad, ne nākošajos divos, trijos un, es domāju, pat piecos gados," tā Arnava.

      Saistībā ar algas pieauguma tempu šajā gadā Latvijas Bankas ekonomists Miķelis Zondaks teic, ka šogad pieauguma temps samazināsies. Viņaprāt, lai vērtētu 2020. gadu, ir jāatskatās uz pēdējiem trīs gadiem, kad pakāpeniski, bet virs prognozētā, pieaugušas algas. 2018. gada vidēji par 8,4%, bet 2019. gadā pirmajos trīs ceturkšņos par 8%.

      "Mēs paši paredzam, ka sabremzēsies. Pat diezgan vērā ņemami. Ja bija (2018. un 2019. gadā) 8 līdz 8,4%, mēs prognozējam 6%. Tas ir nedaudz vairāk, nekā paši uzņēmumi plāno. Viņi droši vien gribētu mazāku pieaugumu. Tā reālistiski skatoties, tie varētu būt 6%. Tas iemesls, kādēļ vairs nevar noturēt tik strauju algu kāpumu," uzskata Zondaks.

      Viņš skaidro, ka algu pieaugumu veicina bezdarbnieku skaita sarukums, it īpaši darba spējas vecumā, kā arī algu kāpumu sekmē lielāka atklātība par atalgojuma līmeņiem uzņēmumos, kas darba devējiem obligāti jānorāda, publiskojot vakanci. Tas darba ņēmējiem dod spēka pozīciju, un darba devēji uz to reaģē, straujāk ceļot algas.

      "Problēma ir tajā, ka, lai noturētu algu pieaugumu, uzņēmumiem ir jāspēj palielināt algu fondu. Jautājums, kā to izdarīt. Viens veids ir pārdot dārgāk produktu. Otrs, uz ko mēs cenšamies uzņēmējus mudināt, ir padomāt par produktivitātes celšanu," norāda Zondaks.

      Līga Meņģelsone uzsver, ka šajā gadā darba tirgus sakārtošanā svarīgs faktors būs katras nozares koplīgums, kurā tās vienojas par minimālo atalgojuma līmeni. "Šādā veidā tiek dota skaidra ziņa tiem darbiniekiem, kuri konkrētā nozarē plāno strādāt. Būvnieki ir pirmie, kas to ir izdarījuši. Citās nozarēs šobrīd iekšēji noris sarunas. Tas ir ilgstošs process. Tas ir nozares asociācijas un arodbiedrības jautājums. Tur neviens cits iekšā iejaukties nevar, kamēr nenonāk pie sava koplīguma, kas ir nozares iekšējais likums," saka Meņģelsone.

      Viņa stāsta, ka tā ir kvalitātes zīme katrai nozarei, ka tās dalībnieki ir spējuši vienoties par kopējiem spēles noteikumiem. Kā vienu no galvenajiem uzdevumiem koplīguma noslēgšanu šogad izvirzījusi arī sabiedriskās ēdināšanas nozare.

      "Mums ir parakstīta vienošanās ar Finanšu ministriju, ka tā brīdī, kad ir ģenerālvienošanās nozarē, virza samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanu. Mums ir atbalsta vēstules no visām Saeimā pārstāvētajām politiskām partijām. Sākot no 2. janvāra čakli strādāsim, turpināsim darbu pie ģenerālvienošanās. Esam gatavi tikties ar politiķiem, skaidrot, kādēļ nepieciešams nozarei samazinātais PVN, ja kādam tas vēl nav skaidrs," atzīst Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

      Līga Meņģelsone pauž pārliecību, ka nozaru koplīgumi ir pirmais solis, lai darba ņēmēju vidū atjaunotu ticību tam, ka netiks piekrāpti. Tas būs arī sava veida āķis tautiešiem ārvalstīs, kuriem būs skaidrs, ar kādu atalgojumu viņi var rēķināties, atgriežoties Latvijā.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Ekonomika
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti