Panorāma

Panorāma

Panorāma

No bērnunama līdz ovācijām modes šovā

Darba samaksa pakāpeniski pieaug

Darba samaksas kāpums Latvijā turpinās; situācija nozarēs un reģionos atšķiras

Vidēji alga Latvijā pēc nodokļu nomaksas pērn sasniegusi teju 900 eiro. Pieaugums bija straujākais, kāds pieredzēts pēdējos gados, izpētījis interneta personāla atlases uzņēmums “CV-Online”. Tomēr visus tas neskar vienlīdzīgi – plaisas pastāv starp dažādos sektoros nodarbinātajiem, pilsētu un reģionu iedzīvotājiem, kā arī sievietēm un vīriešiem. 

Daļu algas daudziem joprojām maksā aploksnē. Tā ir viena no pazīmēm, kas raksturo atalgojumu Latvijā. Kamēr oficiālie statistikas dati rāda, ka pēc nodokļu nomaksas “uz rokas” būtu jāpaliek 676 eiro, pēc "CV-Online" apkopotās informācijas redzams, ka reāli cilvēkiem ir pieejami teju 900 eiro, lai segtu rēķinus un ikdienas tēriņus.

Tomēr neatkarīgi no informācijas avota redzams, ka pērn kopumā piedzīvots straujš algu kāpums. Iemesls tam ir darbaspēka trūkums, par ko jau ilgstoši runā uzņēmēji.

“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīst, ka apstākļi ļauj palielināt spiedienu uz darba devēju, lai pieaugums būtu. "Skaidrs, ka profesijās, kur šis pieprasījums ir vislielākais, arī kārtis ir visspēcīgākās," viņš piebilst.

Arī šogad algu kāpums visdrīzāk turpināsies.

40% darba devēju norādīja, ka algas plāno palielināt, un galvenokārt iemesls tam ir vajadzība motivēt darbiniekus turpināt strādāt uzņēmumā. Tomēr situācija nebūt nav vienlīdz labvēlīga visiem. Darbinieku trūkums un līdz ar to arī īpaši augstas algas ir, piemēram, IT nozarē. Te izteikti noteikumus savai nodarbinātībai var diktēt darba ņēmējs. Piemēram, uzņēmuma LMT viceprezidente Laura Keršule norāda, ka reizēm uzņēmums pat netiek līdzi IT speciālistu prasībām.

Keršule neslēpj, ka nevar iztikt bez IT speciālistiem un tas zināmā mērā tirgus segmentu arī izkropļo, jo šie speciālisti ir ļoti pieprasīti, turklāt daudzi uzņēmumi, kas strādā uz eksportu, spēj nodrošināt viņiem augstu atalgojumu.

Tāpat kā IT speciālisti, kas vidēji saņem 1212 eiro, starp lielākajiem pelnītājiem ar vairāk nekā tūkstoš eiro mēnesī ir arī banku un finanšu pakalpojumu, ķīmiskās un farmaceitiskās produktu rūpniecības, kā arī telekomunikāciju sektoros nodarbinātie. Savukārt pat 700 eiro pēc nodokļu nomaksas vidēji nepaliek izglītības, veselības un sociālās aprūpes, mākslas un kultūras, kā arī ēdināšanas pakalpojumu sektoros strādājošajiem.

Tāpat būtiskas ienākumu atšķirības arī vērojamas lielajās pilsētās un reģionos.

Ja rīdzinieku alga pietuvojas 1000 eiro, tad Latgalē tā vēl nav sasniegusi 600. Tur cilvēki pelna mazāk nekā jebkur citur. Kurzemē un Liepājā atšķirība starp vidējām algām ir divi eiro, bet Jelgavā, salīdzinot ar pārējo Zemgali, starpība ir gandrīz 40 eiro. Vienlaikus gan jāpiebilst, ka dzīve Rīgā, protams, arī maksā dārgāk, turklāt, kā pētījumā noskaidrojusi "Swedbank", pārtikai, transportam un mājoklim rīdziniekiem jātērē vairāk naudas nekā lietuviešiem un igauņiem.

Gašpuitis sagaida, ka pārskatāmā nākotnē atalgojuma atšķirības starp Rīgu, Pierīgu un starp reģionu centriem un tālākām vietām visdrīzāk turpinās pieaugt. Tas nozīmē, ka jārisina nevienlīdzības jautājums un reģionālā politika būs arvien nozīmīgāka.

Tāpat "CV-Online" pētījums parāda algu atšķirību starp vīriešiem un sievietēm - vidēji 27%. Tomēr starpība sarūk starp tiem, kas ieņem augstākus amatus.

“CV-Online Latvia” vadītājs Aivis Brodiņš uzskaita, ka sievietes lielākoties strādā biznesa sektoros, kur tradicionāli vidējais atalgojums ir salīdzinoši zems, piemēram, tirdzniecība, ēdināšana, izmitināšana. Pētījumā gan nav analizēts, kādas ir sieviešu un vīriešu algu atšķirības vienā sektorā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti