Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Digitālais klimata streiks: Nē – tukšiem solījumiem!

Panorāma

Plaģiātismā pieķertais prokurors darbu turpina

Nedēļa ar obligātu attālināto darbu

Darba inspekcijā jūtami audzis konsultāciju skaits par attālināto darbu

Pagājusi nedēļa, kopš noteikts, ka attālinātais darbs valsts pārvaldē un pašvaldībās vairs nav tikai ieteikums vai abpusēja vienošanās starp darbinieku un darba devēju, bet  gan obligāta prasība. Tā stājās spēkā otrdien, kad Valsts darba inspekcijā (VDI) arī jūtami pieaudzis konsultāciju un sūdzību skaits.

Jau vairākus mēnešus valdība iedzīvotājus mudinājusi strādāt attālināti, ja vien tas ir iespējams, un daudzi tā arī dara. Kopš otrdienas, 16. marta, darbs no mājām ir obligāta prasība. Izņēmums ir ražošanas uzņēmumi un citi darbi, kurus objektīvi nevar veikt attālināti.

Tieši otrdien VDI sniegusi vislielāko konsultāciju skaitu. Darbinieki vaicā par darba laika saplūšanu ar mājas soli, bet darba devēji grib pārliecināties, ka darba laikā darbinieks patiešām strādā.

"Vajadzētu vienoties par šīm attālinātā darba veikšanas niansēm, sasniedzamībai jābūt, gan pieejai darba e-pastam. Pieejai darba tālrunim. Ja šī darba mobilā tālruņa nav, tad jānodrošina pāradresācija, lai varētu sazināties ar darbinieku. Ja darba laiks ir noteikts no 8 līdz 17, tātad tajā laikā darbinieks arī ir sasniedzams," skaidroja VDI Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.

Kopš otrdienas darba devējs ar vienpersonisku rīkojumu drīkst likt strādāt attālināti. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS) gan norādīja, ka mēdz būt arī izņēmumi.

"Ja darbinieks spēj norādīt uz objektīviem, pamatotiem iemesliem, kādēļ viņam nav fiziski iespējams strādāt attālināti, vai tā vide, kas viņam ir mājās, neļauj pilnvērtīgi pildīt darba pienākumus, tad darba devējam joprojām ir pienākums izvērtēt šo situāciju un nodrošināt darbiniekam iespēju strādāt arī savā darba vietā," sacīja LBAS jurists Kaspars Rācenājs.

Darba devējs arī nodrošina, lai mājās ir piekļuve un inventārs, kas vajadzīgs darba pienākumu pildīšanai. Var vienoties arī par interneta vai elektrības izdevumu segšanu.

"Izdevumi, kas ir saistīti ar darba veikšanu, ir jāsedz darba devējam. Tātad vai nu darba devējs no sava biroja aizved uz mājām visu nepieciešamo inventāru, vai arī iegādājas darbiniekam visu nepieciešamo aprīkojumu, lai varētu veikt darbu," teica Rācenājs.

Tiem, kas darbu turpina apmeklēt, valsts pārvaldē un pašvaldībās jānodrošina vismaz 15 kvadrātmetru liela platība uz cilvēku atvērtā tipa birojos, darbs maiņās vai katram darbiniekam pašam savs kabinets.

"Pārsvarā mēs reaģējam šajā brīdī uz sūdzībām, kas ienāk par to, ka darba devējs neievēro darbā piesardzības pasākumus. Tad, protams, mēs izbraucam un veicam pārbaudes, bet, ņemot vērā šo situāciju, arī mūsu darbs tiek organizēts attālināti, līdz ar to katra sūdzība tiek izvērtēta un reizēm mēs arī attālināti izvērtējam situāciju un iegūstam pierādījumus," sacīja VDI pārstāve.

Plānots, ka šāda kārtība būs spēkā līdz ārkārtējās situācijas beigām. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt