Komentējot ieceri par sociālo iemaksu palielināšanu par vienu procentpunktu, lai finansētu veselības aprūpi, Meņģelsone norādīja, ka būtiski, lai tas nesaplosītu nodokļu reformu un saglabātu tās kodolu - darbaspēka nodokļu mazināšana.
Viņa norādīja uz LDDK biedru aptaujas rezultātiem un padomes lemto, ka veselības aprūpes finansēšanai pieņemamāka būtu pievienotās vērtības nodokļa celšana vai fiksētais nodarbināto maksājums 20 eiro apmērā.
Meņģelsone atzinīgi novērtēja ieceri par obligātās veselības apdrošināšanas elementu ieviešanu, taču negatīvi ir tas, ka naudu veselības aprūpei paredzēts rakst uz darbaspēku nodokļu rēķina.
Ziņots, ka valdība 9.maijā panāca vienošanos par nodokļu reformu, taču tā neparedzēja finansējuma avotu veselības aprūpes nozarei, kurai nākamajos četros piecos gados nepieciešams 500 – 600 miljonu liels papildu finansējums. Valdība nolēma, ka par šī finansējuma avotu lems atsevišķi. Apspriesti vairāki varianti, līdz premjera vadītā darba grupa piedāvāja koalīcijai izšķirties starp PVN celšanu no 21% līdz 22% vai arī jaunu “20 eiro veselības nodokli”.
Līdz šim apspriesti arī vairāki citi varianti, un līdz premjera vadītā darba grupa piedāvāja koalīcijai izšķirties starp PVN celšanu no 21% līdz 22% vai arī jaunu “20 eiro veselības nodokli”. Taču vienprātīga atbalsta nebija nevienam no šiem variantiem, un iecere par fiksēto maksājumu tika izņemta no darba kārtības. Vēlāk izskanēja versija par vienu procentpunktu palielināt sociālo nodokli, pusi no tā maksātu darba ņēmējs un pusi darba devējs, un atbalstu tam pauda Zaļo un zemnieku savienība.
