Potenciālā bruto darba alga būs jānorāda mēneša vai gada griezumā vai arī kā stundas tarifa likme, norāda Saeimas Preses dienests. Darba likuma izmaiņas paredz arī virkni citu izmaiņu, par kurām vienojušies sociālie partneri – darba devēju un darba ņēmēju intereses pārstāvošas organizācijas.
Ar grozījumiem pārskatīts regulējums attiecībā uz darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram. Tas papildināts ar nosacījumu, ka arodbiedrības piekrišana uzteikumam nav nepieciešama, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ vai arī ilgāku laiku neveic darbu pārejošas darba nespējas dēļ. Šādā gadījumā darba devējam arodbiedrība būs iepriekš jābrīdina un jākonsultējas ar to. Tāpat īpaša aizsardzība darba uzteikuma gadījumā būs tikai tiem darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas.
Mainīts arī atlaišanas pabalsta izmaksāšanas regulējums gadījumā, ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojot to ar svarīgu iemeslu uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, kas neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Darba devējam būs pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu tad, ja tas piekrīt, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs. Savukārt, ja starp pusēm būs strīds par uzteikuma pamatu, tad darbinieks viena mēneša laikā varēs celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu.
Darba devēju pārstāvji par grozījumu virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas sēdē iepriekš norādīja, ka līdzšinējo regulējumu darbinieki nereti izmantojuši negodprātīgi, piemēram, gadījumos, ja atraduši citu darbu. Proti, atsaukšanās uz svarīgu iemeslu atlūgumā neprasa sīkāk paskaidrot uzteikuma iemeslus, bet ļauj neievērot viena mēneša uzteikuma termiņu un paredz atlaišanas pabalsta izmaksu, kas nav paredzēts citos gadījumos, kad uzteikuma iniciatīva nāk no darbinieka.
Izmaiņas veiktas arī attiecībā uz piezīmes un rājiena izteikšanas un apstrīdēšanas kārtību. Lai veicinātu tiesisko noteiktību, Darba likuma grozījumi nosaka, ka gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, tad darbiniekam ir tiesības mēneša laikā celt prasību tiesā.
Tāpat Saeima pieņēma citus grozījumus Darba likumā, kas paredzēs iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu.
Jaunais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Iepriekš par virsstundu darbu visos gadījumos bija noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība, norāda Saeimas Preses dienests.
Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, teikts grozījumu anotācijā.
Par jauno virsstundu apmaksas kārtību ir vienojušies arī sociālie partneri – darba devējus un darba ņēmējus pārstāvošās organizācijas.
