Panorāma

Policija notver spridzekļa mulāžas autoru

Panorāma

Krievijas opozīcijai vājas izredzes

Diferencēts neapliekamais minimums būs

Darba devēji un arodbiedrības aicina atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma

Latvijas valdībai būtu jāapsver atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma iedzīvotāju ienākumiem - šādu viedokli otrdien, 6.septembrī, trīspusējās sadarbības padomes sēdē pauduši sociālie partneri Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).

Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē gan uzņēmēju pārstāvji, gan arodbiedrības atbalstīja valdības plānoto minimālās algas palielinājumu par 10 eiro, bet asi kritizēja diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu.

LBAS pārstāvis Egīls Baldzēns uzsver - diferencētais neapliekamais minimums ir izrādījies neveiksmīgs risinājums, kas vienkārši nodokļu nastu noveļ no vienu strādājošu pleciem uz citu strādājošo pleciem.

"Arodbiedrības saka to, ka mums ir jāpārskata šis diferencētais neapliekamais minimums. Tas ir fiskāli neitrāls, un tas nozīmē, ka tas nerada zaudējumus pašvaldības un valsts budžetā, bet tajā pašā laikā tas ir tāds, ka vienai darbinieku daļai tas nepārtraukti tiek samazināts, bet otrai daļai tiek pielikts klāt.

Mūsu mērķis ir tāds, lai darbiniekiem kopumā pieaugtu šis neapliekamais minimums," teica Baldzēns.

Darba devēji un arodbiedrības aicina atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma

    Tikmēr premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka pirms kritizēšanas jāizmēģina modeļa darbība reālajā dzīvē.

    "Finanšu ministrijas arguments par to, ka mums ir jāļauj šim modelim stāties spēkā un jāskatās ietekme un efekts, ir vērā ņemams. Tāpēc kaut ko mainīt mēs nevaram. Nav jau liegts, ja strādās slikti, ka nevar mainīt, bet piekritīsiet, ka neļaut pirmajā gadā skatīties, kā tas modelis dabā strādā, arī nav pareizi, un es respektēju iepriekšējās valdības pieņemtos lēmumus," teica Kučinskis.

    Darba devēju konfederācija arī vairākkārt norādīja uz ļoti zemo Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū, savukārt arodbiedrības valdībai prasīja palielināt nākamā gada veselības nozares budžetu par vēl 20 miljoniem eiro. Kučinskis gan aicināja atturēties no šādām prasībām, kas apdraud nākamā gada budžetu, tomēr nolēma sasaukt īpašu tieši šim jautājumam veltītu Trīspusējās sadarbības padomes sēdi

    Jau ziņots, ka, pieņemot 2016.gada valsts budžetu, iepriekšējā valdība vienojās no šā gada 1. janvāra Latvijā pakāpeniski sākt ieviest diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu.

    Šogad minimālais mēneša neapliekamais minimums saglabājies līdzšinējo 75 eiro apmērā un to piemēros visiem strādājošajiem, taču turpmākajos gados tas samazināsies. Iedzīvotājiem ar zemākām algām - līdz 380 eiro mēnesī - diferencētais neapliekamais minimums šogad ir 100 eiro mēnesī. Šie nodokļu maksātāji pārmaksāto nodokli varēs saņemt, iesniedzot ienākumu deklarāciju par taksācijas gadu.

    4 komentāri
    vards
    tapec jau latvija tik zemi socialie sasniegumi,ka jus tik zemi domajosi socialos jautajumos,kada dala,ka vinu grutak aprekinat????anglija algu sarekina katru nedelu un necikst,ka to gruti sarekinat.,ja ievies nodokli no 100 eiro lidz 380 eiro tad jau sai kategorijai ari bus labums.,tas ir jusu sirdis tik skaudigas un tik pretigas ka vini tur saskata nezin kadu kaitniecibu.
    vards
    tas,ka pienemts diferecials ir pareizi., tas pats ka te nevar ieviest progresivo nodokli.,
    kukuu
    Ne jau velosipēdi ir jāgudro. Ir jāmētājas ar skaistiem saukļiem, un pēc tam jātiek vaļā no uzbāzīgiem jautājumiem par priekšvēlēšanu solījumu pildīšanu. Diferencētais neapliekamais minimumsir tikai un vienīgi nodokļu aprēķina sistēmas sarežģīšana. Shēma ar vienotu neapliekamo minimumu un fiksētu pašu ienākumu nodokli tāpat ļāva panākt jebkuru sadalījumu, un bija parskatāma, saprotama. Diemžēl politiķiem bija jāspēlē teātris, lai izpildītu divus no matematikas viedokļa pretējus solījumus - ieviest mistisko diferencēto minimumu un vienlaicīgi samazināt IIN. Tas ir tik pat bezatbildīgs lēmums, kā Basteja bulvāri pārdēvēt par Z.A.Meierovica bulvāri. Paspēlēt tautai teātri un nospļauties par izdevumie un problēmām, kas no tā visa rodas.
    kkk
    Uz pasaules ir ap 190 valstu un visām ir viena vai otra nodokļu politika un visas iespējams izpētīt, izanalizēt un piemērot Latvijai veiksmīgāko - labāko, bet nē - tā vietā lai mācītos no citu valstu pieredzes tēlojam, ka dzīvojam kaut kādā paralēlā realitātē, kur pašiem jātaisa uz sevi lieki eksperimenti un jāmēģina izgudrot velosipēdu no jauna. Tā ir apzināta vēlētāju muļķošana lai šaurs elites slānis, kas lobē valdību un partijas, lai tikai viss nodokļu slogs gulstos uz valsts mazāk nodrošināto iedzīvotāju slāņa.
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti