“Tuvākā ziema un, iespējams, nākamie divi gadi būs sarežģīti. Mēs neesam pilnībā pārliecināti, ka energoneatkarības plāns ir izstrādāts līdz detaļām, ka mums ir vairāki scenāriji (..) – no sliktākā līdz optimālākajam,” atzīmēja LDDK ģenerāldirektore.
Meņģelsone norādīja, ka valdība šobrīd ir izdarījusi daudz attiecībā uz mājsaimniecībām saistībā ar straujo energoresursu cenu pieaugumu, savukārt attiecībā uz lielajiem ražotājiem plāna un skaidrības īsti nav. “Vai rudenī visiem pietiks resursu un ražotāji varēs izdzīvot, skaidrības nav,” viņa piebilda.
LDDK vadītāja uzskata, ka Latvijas valdībai būtu cieši jāsadarbojas ar Lietuvas valdību par gāzes izsoles nosacījumiem, lai Latvija šo gāzi varētu iegādāties.
“Šobrīd tirgū nav pieejama gāze, kaimiņos [Lietuvā] ir plāns, ka būs liela izsole, bet tur plānots ielikt nelabvēlīgus nosacījumus, līdz ar to mums būs ierobežojumi gāzes iepirkšanā. Tas ir satraucoši, Latvijas valdībai cieši jāsadarbojas ar Lietuvu par šiem nosacījumiem,” atzīmēja Meņģelsone.
Viņa norādīja, ka ražotāju jau labu laiku “skaita katru centimetru” un meklē iespējas, kur taupīt. Tāpat organizācijā bažījas par to, lai ražotāji nepieņemtu tik krasus taupīšanas lēmumus, kā piemēram, slēgt ražotni.
KONTEKSTS:
Šā gada pirmajos mēnešos saistībā ar energoresursu cenu kāpumu Latvijā valsts atbalsts bija pieejams visām mājsaimniecībām – ne tikai tai sabiedrības daļai, kas cenu kāpuma dēļ cietusi visvairāk, un tas valstij izmaksāja salīdzinoši dārgi, iepriekš sacīja Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, norādot, ka atbalstam turpmāk būtu jābūt mērķētam, taču valdībai vajadzētu būt rīcības plānam gadījumā, ja tarifi pieaugtu "šokējoši" strauji.
Valsts prezidents Egils Levits iepriekš atzina, ka nedrīkst pabalstus piešķirt visiem – dalīt "kā ar lejkannu", kā tas bijis līdz šim. Viņaprāt, valsts atbalstam būtu jābūt mērķētam. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") lūdza izstrādāt piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu, kas ļautu finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai.
Vēlāk valdība konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka nākamajā apkures sezonā valsts plāno segt pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas.
